Jau uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas, valdības pārstāvji skaidri norādīja, ka attiecībā uz nodokļu politiku galvenās izmaiņas ir gaidāmas tieši nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā. Proti, notiks šā nodokļa pārskatīšana, kas faktiski nozīmē, ka gan katrai mājsaimniecībai, gan uzņēmumam turpmāk šā maksājuma veidā būs jāšķiras no lielākas naudas summas nekā līdz šim.
Nav pareizi, ja rajonā, kur ir izdevies dārgi pārdot vienu ēku, visu pārējo īpašumu kadastrālā vērtība, no kuras aprēķinā nodokli, tiek uzskatīta par ļoti lielu, norāda Latvijas Namīpašnieku asociācijas prezidents Dmitrijs Trofimovs.
– Viens no veidiem, kā tiek plānots konsolidēt nākamā gada valsts budžetu, ir NĪN pārskatīšana. Kā vērtējat šādu soli?
– Vispirms jau jāteic, ka, brutāli palielinot NĪN, gaidāmās sekas ir nedaudz par traku. Jau tagad šā nodokļa veidā veicamie maksājumi ir lieli. Likme šajā gadījumā nav tik svarīga, cik katra konkrētā īpašuma kadastrālā vērtība. Kadastrālā vērtība mūsu valstī ir aprēķināta, veicot salīdzināšanu ar tuvumā esošo īpašumu pārdošanas cenu. Tas nav labākais risinājums. Ja kādā vietā ir izdevies pārdot vienu īpašumu par briesmīgi lielu naudu, tas vēl nebūt nenozīmē, ka par tikpat lielu cenu var notirgot visus pārējos īpašumus attiecīgajā rajonā. Savulaik īpašuma vērtība tika aprēķināta, par pamatu ņemot iespēju no tā gūt peļņu, kas manā skatījumā bija pareizā pieeja. Diemžēl pašreiz šāda pieeja vairs netiek izmantota. Citiem vārdiem sakot, NĪN veidā maksājamā summa daudzās vietās ir pārāk augsta. Ja nākamgad vēl arī tiks atcelts 25 procentu ierobežojums vērtības pieaugumam, pat bez likmju izmaiņām, šā nodokļa veidā maksājamā summa būs ļoti liela.
– Var teikt, ka īpašumu kadastrālā vērtība neatbilst īpašumu reālajai vērtībai?
– Jā, tā ir.
– Vai ir pamats, ka būs daudz tādu saimniecību, kas nespēs šo nodokli samaksāt?
-Bez šaubām! Šādu saimniecību jau pašreiz ir pietiekami daudz, bet turpmāk būs vēl vairāk. NĪN parādnieku ir daudz un ne tikai Rīgā vai Jūrmalā. Grūti spriest, kāda situācija ir katrā konkrētajā Kurzemes vai Latgales pašvaldībā, taču ir skaidrs, ka pieprasītākajās vietās saimniecību, kas nespēs maksāt šo nodokli, būs ievērojami vairāk nekā līdz šim.
– Kādas problēmas, zaudējumus šis nodoklis var radīt namīpašniekiem, kuri izīrē dzīvokļus?
– Māju īpašniekiem tas radīs būtiskas problēmas. Nav nemaz tik viegli izīrēt dzīvokli maksātspējīgam īrniekam vai atrast maksātspējīgus nomniekus telpām. Daudzas telpas šobrīd stāv tukšas, un tas, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju valstī un pasaulē. Nodokļu likmju pieaugums nebūs labākā dāvana namīpašniekiem jaunajā gadā.
– Tiek paredzēts, ka, sākot ar nākamo gadu, NĪN tiks piemērots arī dažādām saimniecības ēkām, garāžām, šķūnīšiem utt.
– Arī tas ir ļoti interesants jautājums. Ja cilvēkam ir šķūnītis un par to ir jāmaksā nodoklis, tas nav jauki. Šajā kontekstā gribu atgādināt, ka savulaik šāds nodoklis tika ieviests arī inženiertehniskajām būvēm – ceļiem, ūdensvadiem utt. Tiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību, šī situācija bija īpaši slikta.
Svarīgi ir tas, kā attiecīgajām palīgēkām tiek aprēķināta vērtība un maksājamā nodokļa apjoms. Piemēram, nesen uzzināju gadījumu, kad daudzdzīvokļu ēkas pagrabam vērtība tiek aprēķināta tieši tāpat kā pašam dzīvoklim – to bija interesanti dzirdēt.
Šajā kontekstā ir jārunā vēl par kādu problēmu – ir solīts, ka pašvaldībām turpmāk tiks dotas lielākas iespējas piemērot NĪN atlaides. Bet līdzšinējā pieredze jau rāda, kā pašvaldības mēdz rīkoties, piešķirot šādas atlaides.
– Proti, tās nemaz nav ieinteresētas piemērot šādas atlaides, lai neciestu to ieņēmumi no šā nodokļa?
– Jā! Pat laikā, kas vēl skaitījās kā treknie gadi – 2006. gadā – Rīgas domei tika dotas iespējas piemērot šīs atlaides kopumā 700 tūkstošu latu apmērā, bet jau nākamajā gadā šī summa bija vien 70 tūkstoši latu. Tāpat agrāk bija iespēja vienu reizi šādu atļauju dabūt, un turpmāk tā tika piešķirta automātiski – tā vairs nebija jākārto katru gadu. Taču vēlāk tika ieviestas izmaiņas, nosakot, ka iespēja saņemt NĪN atlaides ir jāizcīna katru gadu, lai gan attiecībā uz konkrēto īpašumu nekādas izmaiņas nav notikušas. Zinu cilvēku – uz viņa zemes atrodas Rīgas domei piederoša vidusskola. Ja vien nav saņemta kāda būvatļauja uz vēl neizmantotās zemes realizēt kāda kazino projektu, varētu uzskatīt, ka nekas nav mainījies, ņemot vērā, ka minētā skola tur bija un būs. Tātad būtu tikai pareizi, ja nodokļa atlaide tiktu piešķirta vienreiz, bet vēlāk tā tiktu piešķirta automātiski. Bet nē! Tā vietā katru gadu visi nepieciešamie dokumenti ir jākārto no jauna, lai varētu saņemt NĪN atlaides. To nevar saukt par atsaucīgu pieeju no Rīgas pašvaldības puses. Domāju, ka līdzīga situācija ir arī citās Latvijas pašvaldībās. Jāsaprot, ka pašvaldības nav ieinteresētas dot nodokļa atlaides iedzīvotājiem.
– Pēc kāda principa, jūsuprāt, būtu jānosaka NĪN veidā maksājamā summa jeb vērtība, no kuras būtu jāaprēķina šī summa?
– Mans skatījums šajā sakarā nu jau tiek uzskatīts par ļoti radikālu. Uzskatu, ka vienai mājsaimniecībai ir jābūt vienam nekustamajam īpašumam, kurš nav aplikts ar nodokli.
– Respektīvi, ja ir viens mājoklis, tam šis nodoklis netiktu piemērots, bet par katru nākamo būtu jāmaksā?
– Jā! Turklāt šo principu vajadzētu attiecināt uz mājsaimniecību, nevis katru konkrēto cilvēku. Nevar būt tā, ka pa vienam dzīvoklim ir vīram, sievai, katram bērnam, un par to vēl nebūtu jāmaksā nodoklis. Ja viena ģimene dzīvo kopā, tad tai varētu būt arī viens īpašums, par ko nav jāmaksā nodoklis. Protams, tādā gadījumā sāktos laulību šķiršanas, bet to reālo patiesumu pārbaudīt nebūtu nekādas jēgas, jo varētu sanākt, ka nodokļa administrēšana izmaksātu vairāk, nekā vispār tiktu iekasēts šā maksājuma veidā. Ja cilvēki būtu ar mieru šķirt savu laulību, lai varētu nesamaksāt nodokli – lai jau tā būtu. Taču nevar būt, ka piecus gadus vecam bērnam būtu dzīvoklis Rīgas centrā – tas nav fiziski iespējams. Šāds princips, manā skatījumā, būtu labākais risinājums saistībā ar NĪN, jo attiecībā uz tiem, kam ir viens mājoklis, nav nekādas nozīmes, cik liels tas ir. Savulaik tika piedāvāts līdz 50 kvadrātmetriem nodokli nepiemērot, bet kvadratūrai, kas ir virs šī sliekšņa, to aprēķināt. Bet ko tad, ja ir daudzbērnu ģimene, kas mitinās 60 kvadrātmetru dzīvoklī?
Atbilstoši pašreizējai valsts politikai, cilvēki nav diez ko ieinteresēti ieguldīt mājokļa attīstībā. Šobrīd visi jau ir gudri, cilvēki zina, cik maksā gāze, elektrība un tamlīdzīgas lietas. Nav pareizi paredzēt, ka brīdī, kad cilvēks uzbūvē labu māju, tajā ieguldot nopietnus līdzekļus, viņam jārēķinās ar desmit reižu lielākas īpašuma vērtības noteikšanu, nekā tā ir bijusi pirms tam. Cilvēki tomēr mēģina plānot savu dzīvi nevis tuvākajiem trīs gadiem, bet gan ilgākam periodam. Ja noteikumi valstī mainās katru nedēļu, cilvēks var sākt domāt, ko darīt – būvēt savu māju šeit vai tomēr kaut kur citur.
– Ir dzirdēts, ka eksistē atsevišķi legāli varianti, kā izvairīties no šā nodokļa samaksas. Kāda ir situācija šajā jomā?
– Situācija nodokļa samaksas izvairīšanās jomā pie mums vēl nav tik attīstīta kā, piemēram, Turcijā vai kādā citā dienvidu valstī, kur katra māja izskatās kā acīm redzami nepabeigta, jo, piemēram, augšējā stāva trūkst, bet visā pārējā ēkā dzīvo cilvēki, un viss notiek. Jā, pastāv iespēja, ka laika gaitā arī Latvijā tiks nonākts līdz šādai situācijai. Pie mums gan ir ieviesti soda mēri par šādu rīcību, un tie ir pietiekami bargi. Tomēr katrā konkrētajā gadījumā jau vēl vajag pierādīt, ka māja vēl nav pabeigta, un tamlīdzīgas lietas – šis jautājums nav tik vienkāršs, lai varētu atnākt, paskatīties un uzlikt sodu. Baidos, ka tādējādi vairāk naudas tiks iztērēts tiesāšanās darbiem un nodokļa administrēšanai, nekā NĪN veidā dabūtajai naudas summai.
