Alūksnes ārsts Pēteris Kučiks katru gadu atvaļinājuma laikā dodas ceļojumā.
Alūksnes ārsts Pēteris Kučiks katru gadu atvaļinājuma laikā dodas ceļojumā. Rudenī viņš ar tūristu grupu bija Spānijā un Portugālē. “Ceļojums ir milzīgs emocionāls pārdzīvojums. Bet tas ir arī smags intelektuāls darbs, ko papildina fiziska slodze. Kad aizmirstas brauciena neērtības autobusā, tad paliek atziņa – ir vērts,” atzīst P.Kučiks.
Viņam ceļošanas “slimība” ir kopš 1971.gada, kad studenta praksē bija Dienvidslāvijā un radās izdevība vairāk redzēt šo valsti. Ir bijis Tālajos Austrumos, Krievijas ziemeļos, Karēlijā un Kaukāzā. Nepaspēja apceļot Vidusāzijas republikas. Kad pavērās dzelzs aizkars, P.Kučiks ar dzīvesbiedri devās uz Franciju un Beneluksa valstīm. Un maisam gals bija vaļā: jāredz Vācija, Norvēģija, Austrija, Šveice un Itālija.
Iepazīst kultūru
“Pasaulē ir milzīgas kultūrvēsturiskas bagātības, bet par tām nevar gūt priekšstatu, lasot prospektus vai uzziņas literatūru. Ir jārod iespēja redzēt cilvēku veidotus mākslas šedevrus un dabas fenomenus,” uzskata P.Kučiks. Spānijā ir saglabāta arābu kultūra, bet blakus tai radīta jauna -spāņu – kultūra. Šīs valsts karaļi atzina, ka nebūs vairs tā, ko iznīcinās. Tāpēc katedrāles ir iebūvētas mošejās. “Visas fantastiskās bagātības ir saglabātas, un tas rada apbrīnu, jo zinām, ka mūsu valstī tas ir bijis citādi,” secina P.Kučiks.
Uz Portugāli un Spāniju viņš brauca iepazīt katoļu ticības citadeles. “Gribēju izzināt, cik liela nozīme ir kristietībai un no kurienes tā cēlusies. Tagad saprotu, ka par Spāniju un Portugāli nevar runāt bez saistības ar reliģiju,” secina Pēteris. Ja kāds grib saprast Spāniju, nesaistot to ar reliģiju, tad to salīdzina ar cāli, kas grib saprast, kas ir kāpnes.
Nežēlīga tradīcija
Spānijā no 18.gadsimta vidus veidota un saglabājusies 2,5 stundu gara izrāde – korida. Cīņa ar sešiem apmēram pustonnu smagiem vēršiem ir nežēlīga, bet atbilst spāņu temperamentam. Tā ir jāredz, lai spriestu. “Bijām koridā, kur matadoru iznesa no arēnas. Viņš bija pārdrošs un pārāk riskēja. Izrādē ir jābalansē starp skatītāju interesi un personīgo drošību,” secina P.Kučiks. Ziemeļnieciska temperamenta skatītājiem korida neizdala adrenalīnu, jo viņi vēro izrādi no malas. Spāņi reaģē citādi. Viņi met gaisā cepures, sviež ziedus matadoram un māj ar lakatiņiem. “Vienu reizi noskatījāmies, un otru negribēsim. Bet spāņiem tā ir dzīves nepieciešamība,” saka tūrists.
Portugālē korida ir nedaudz atšķirīga. Tajā matadors jāj uz zirga, viņam nav palīgu, un vērsi nenogalina.
Augļi četrreiz gadā
Citrusu koki aug ielu malās, daļa no tiem zied, bet citiem jau krīt nobrieduši augļi. Tie ir mežeņi, kam augļi ir skābi. “Ēšanai tie nav piemēroti, bet sula ir veldzējoša. Baudījām arī nogatavojušās dateles. Neparasti, ka, ejot pa ielu, var noplūkt granātābolus, hurmu un vīģes,” skaidro P.Kučiks. Augļu cenas mainās: kad ienākas raža, tās pazeminās. Kad ražas nav, jāmaksā apmēram tikpat, cik mūsu veikalos.
Vīns ir lētāks kā minerālūdens. Pērkot piecus litrus stiprināta Porto vai Malagas vīna, ir jāmaksā seši lati. “Taču lētie vīni nav garšīgi. Īstie spāņu vīni maksā trīs latus tāpat kā te. To dēļ nekur nav jābrauc,” akcentē P.Kučiks.
Gaudi arhitektūra
Spāņu arhitekts Gaudi ieguvis pasaules slavu ne tikai ar īpatnējām celtnēm, bet arī ar savām atziņām. Viņš uzskatīja, ka cilvēkiem ir jādzīvo vienotībā ar dabu. 15 hektāru liels parks ar savdabīgām atpūtas vietām un celtnēm uzskatāmi parāda šo vienotību. “Viņa katedrāle Sagrada Familie (Svētā ģimene) vēl nav pabeigta. Tās sienās ir attēlota Kristus dzīves alegorija, kas parādās trīs monumentālās fasādēs: dzimšana, Krusta ceļš un augšāmcelšanās,” norāda P.Kučiks. Spāņi cer, ka katedrāli pabeigs, taču darbs ir ļoti sarežģīts un dārgs.
Austrijas galvaspilsētā Vīnē ir līdzīga stila celtne, un var domāt, ka tās arhitekts Hundertvasers ir aizguvis Gaudi stilu. Tā pamatā ir atziņa, ka nekas dzīvē nenotiek, ejot pa taisni. Tāpēc abi arhitekti izvēlas līnijas, kas atbilst cilvēku priekšstatiem par dabu, un domā, ka tādā vidē viņi labāk jūtas. “Ir interesanti skatīt nelīdzenu grīdu vai slīpu sienu mājā, bet šaubos, vai gribētu dzīvot tādā, jo ir pierasts pie taisnām līnijām,” secina Pēteris. Gaudi dabas priekšstatu izteiksmi arhitektūrā atzina tikai pēc viņa nāves.
Ārsts prot latīniski
Spāņu un portugāļu valoda ir vulgarizēta latīņu valoda. P.Kučiks tam apstiprinājumu guva mazā veikalā. Viņš vakarā secināja, ka nav produktu krājumu. Tur uz katra ielas stūra ir kafejnīcas un restorāni, bet veikalu ir maz. “Nomalē atradām vienu tirgotavu. Angļu valodā lūdzu nosvērt 200 gramu vītināta šķiņķa, uz ko parādīju ar roku. Nesaprot. Prasu franču valodā. Arī nekādas reakcijas. Beidzot to pašu atkārtoju latīniski, un pārdevējam viss bija skaidrs,” atceras P.Kučiks. Viņam bija spāņu sarunvalodas izdruka, kur varēja secināt līdzības ar franču valodu. Bet tikpat liela līdzība tai ir ar latīņu valodu.
“Trīs nedēļu laikā zaudēja piecus kilogramus svara. Tas nozīmē, ka ceļojums ir arī veselīgs,” secina ārsts.
Raksturo korķa ozoli
Korķa ozoli “ražo” apmēram 150 gadu, un ik pēc deviņiem gadiem miza atjaunojas. Bet aug šie koki pat tūkstoš gadu. Tikpat ilgs mūžs ir olīvkokiem, kas dod augļus 200 gadu. “Portugālē ir arī akmens ozoli, kas izskatās līdzīgi mūsu dižkokiem, bet tiem ir citādas lapas. Vērtīgi ir eikalipti. No tiem iegūst eļļu, ko izmanto medicīnā inhalācijām. Bet šo koku audzes izsausē augsni, jo tiem ir vajadzīgs daudz mitruma,” norāda P.Kučiks.
Labs suvenīrs no Portugāles ir korķa pastkartes. Bet Sērkociņu muzejā mūsu tūristus pārsteidza nevis citu valstu, bet Latvijā ražotas sērkociņu kastītes.
Kronē pēc nāves
Alkobasā ir Tizerciešu ordeņa katedrāle un klosteris. 14.gadsimtā karaļa troņmantinieks iemīlēja galma dāmu, ar ko laulības nebija iespējamas.
Karalis lika viņu ar diviem dēliem nogalināt. Pēc septiņiem gadiem princis Pedro kļuva karalis. Viņš galma dāmas mirstīgās atliekas pavēlēja ietērpt karalienes drēbēs un kronēja to par Portugāles karalieni. Viņu apglabāja klosterī un pasludināja par svēto. Karalis pēc nāves vēlējās būt blakus mīļotajai Inešai.
“Ticība ir viena, bet katram ordenim ir sava misija. Tizerciešu ordenis ar askētismu lūdz par cilvēku grēkiem un cieš par tiem. Viņi uzskata, ka tā ir tuvāk Dievam. Templiešu ordenī ir karotāji, bet arī viņi kalpo Dievam,” skaidro P.Kučiks.
Dodas svētceļinieki
Katru gadu naktī no 12. uz 13.oktobri Fatimā, vietā, kur cilvēkiem pēdējo reizi parādījās Dievmāte, notiek aizlūgums, uz kuru dodas svētceļinieki no visas pasaules. Ir saglabājies ozols, pie kura stāvēja ganiņi, kad ieraudzīja Dievmāti. Tajā vietā ir uzcelta kapela. “Visiem dala prospektus, un ir jāsaka, no kurienes esi. Latviju zina, tāpat arī to, ka 11 gadu mūsu valsts ir neatkarīga. Bet kartē gan tā vēl ir Padomju Savienības sastāvā,” norāda P.Kučiks.
Viņš nevēlas noliegt izdziedināšanas brīnuma iespēju, taču neprot to izskaidrot. “Acīmredzot liela nozīme ir pašiedvesmai. Bet iespējams, ka ir vēl kaut kas, ko nemaz nevar izskaidrot,” secina ārsts.
Iekaroja ticības vārdā
Slavenais portugāļu ceļotājs Vasko de Gama pie Indijas krastiem nogalināja zvejniekus un laivā ielika zīmīti, ka tāds liktenis sagaida katru, kas pretosies. Tas nozīmē, ka “kristietību citām tautām nesa vardarbīgi, tāpat kā Latvijā to darīja ar šķēpu un uguni”. Bet bumerangs ķēra iekarotājus un ticības nesējus. “Vietējie burviji uzlika lāstu Vasko de Gamam. Viņa kapenes izlaupīja un apgānīja tā pīšļus,” saka P.Kučiks. Ceļotāja vārdā ir nosaukts tilts, kas ir 16 kilometru garš.
Templiešu ordeņa, kam ir raksturīga bruņnieciska ievirze, mestram Indriķim ir uzcelts piemineklis okeāna krastā, jo viņš vadīja pirmo kuģu ekspedīciju. Svētā Franciska baznīcā ir savdabīga kapela, kas veidota no mūku ekstremitāšu kauliem un galvaskausiem. “No kauliem ir veidotas arkas un kolonnas, kas rada šaušalīgu un pārsteidzošu ainu. Uzraksts vēsta, ka tur gaida arī mūs. Nav patīkams iespaids,” komentē P.Kučiks.
