Man kopā ar kolēģi Evitu bija iespēja doties uz Stokholmu. Stokholma ir pilsēta uz 14 salām, kuras trešdaļu klāj ūdens. Stokholma ir tā vieta, kur nedēļas nogalē noteikti var izbaudīt pilsētas burzmu. Pilsēta ir ļoti kosmopolītiska. Mums paveicās, jo Stokholma mūs sagaidīja ar labiem laika apstākļiem – bija mierīgs, saulains un bez vēja. Apskatot vecpilsētu, neliekas, ka atrodies citā valstī un svešā pilsētā, jo tā tik ļoti atgādina Vecrīgu – šauras ielas, veci nami un skulptūras. Iespējams, tāpēc Stokholma mūs tik ļoti nepārsteidza. Nosaukums Stokholma rakstos pirmoreiz pieminēts 1252.gadā. Pilsētā dzīvo apmēram divi miljoni cilvēku.
Mums izbaudīt Stokholmu nesanāca pārāk ilgi, vien dažas stundas, jo lielākā daļa brauciena tika aizvadīta uz kuģa. Kopā ar ceļabiedreni izdomājām, ka šajā laikā, kas atvēlēts Stokholmas apskatei, izbaudīsim braucienu autobusā pa Zviedrijas galvaspilsētas ievērojamākajām vietām kopā ar gidu, bet pēc tam dosimies pa pilsētu brīvsolī. Novērojām, ka vismaz Stokholmas centrs ir labi sakārtots transporta un gājēju ziņā. Šoferi ir pieklājīgi, šķērsojot ielu arī tajās vietās, kur nav gājēju pārejas.
Stokholmā vērojām arhitektūru, ielas, ļaudis un apskatījām arī veikalus. Ekskursantiem ir iespēja doties arī uz Stokholmas pazīstamākajiem muzejiem – “Vasa”, kas veltīts vienam vienīgam apskates objektam – reālam kuģim, kas 1961.gadā izcelts no ūdens, kur bija gulējis 333 gadus, Astridas Lindgrēnes muzeju, kas esot īpaši piemērots bērniem, akvaparku un brīvdabas muzeju “Skansen”, kā arī apskatīt Zviedrijas karaļa pili. Muzejos gan iekšā negājām vairāk jau laika trūkuma pēc, kaut gan jāpiebilst, ka ieeja tajos maksā prāvu naudu, šķiet, no 5 latiem.
Uz Stokholmu devāmies ar prāmi. Igauņu uzņēmums “Tallink” jau vairākus gadus nodrošina prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Kuģis spēj sasniegt ātrumu 40 kilometri stundā. “Tallink” piedāvā kruīzus uz Stokholmu un nodrošina ceļojumu uz Baltijas jūras pretējo krastu. Ceļojuma laikā mums un, protams, arī pārējiem atpūtniekiem bija pieejamas dažādas atpūtas un izklaides iespējas.
Pirms kuģis dodas atpakaļceļā, mēs iesakām ikvienam izmantot iespēju doties nelielā ekskursijā uz kapteiņa tiltiņu, kurš atrodas uz 11.klāja. Prāmja menedžere mums stāstīja, ka tur atrodas ne tikai ar mūsdienīgām elektroniskajām iespējām aprīkotas vadības pultis, bet arī viss, kas ir saistīts ar kuģošanas drošību. Dzinēji prāmi var virzīt gan uz priekšu, gan atpakaļgaitā, gan sāniski. Uz prāmja var izvietoties 1750 pasažieru, visiem ir nodrošināts glābšanas aprīkojums. Stokholmā kapteinis drīkst pats kuģi ievadīt ostā, taču Rīgā to paveic locis. Apkalpē divas nedēļas vienā maiņā strādā aptuveni 150 cilvēku, tad nāk otra maiņa. Prāmja vidējais ātrums ir tikai 35 kilometri stundā, lai ceļotāji pēc iespējas mazāk justu šūpošanos. Vaicājot menedžerei, vai ir bijušas kādas ārkārtas situācijas uz kuģa, viņa atbildēja, ka bijis gadījums, kad kāds pasažieris pārkritis pār kuģa bortu un gājis bojā. “Vēl bija gadījums, kad stipra vēja dēļ kuģis pamatīgi šūpojās, bet, lai pasažieri varētu izbaudīt šova programmu, kapteinis pieņēma lēmumu kuģi uz laiku jūras vidū apturēt, lai tik ļoti nejustu šūpošanos un lai šovs varētu notikt,” stāstīja prāmja menedžere un piebilda pasažieru zināšanai: “Ja uz kuģa kruīza laikā piedzimst bērns, tad viņš visu savu dzīvi ar šo kuģi var ceļot par brīvu.” Uz kuģa ir arī ārsts, bet nepieciešamības gadījumā, ja kādam pasažierim sākas nopietnas veselības problēmas, ir iespēja izsaukt arī helikopteru.
Kuģa apkalpes menedžere uzsvera, ka kuģa drošība ir augstā līmenī. “Ja ir liels vējš un kuģis stipri šūpojas, tas izlaiž tādus kā “spārnus”, kas kuģi stabilizē,” viņa paskaidroja.
Laiks uz kuģa mums paskrēja ātri, apskatot vien lielo milzeni, kas ir kā vesela pilsēta. Uz kuģa ir ne tikai zāle, kur rāda dažādus šovus, bet arī diskozāle, karaokes zāle, bāri, kafejnīcas, veikali, pieejama arī sauna un baseins. Jāpiebilst, ka cenas, vismaz mūsuprāt, ir gana iespaidīgas. Kaut gan, runājot par alkoholu, ir, kas saka, ka to uz kuģa ir iespējams nopirkt lētāk. Vakariņot var gan restorānā, gan arī doties pie zviedru galda, kur vakariņas vienam cilvēkam izmaksā apmēram 18 latus. Tur vakariņojām arī mēs. Pavāri mūs pārsteidza ar dažādiem kulinārijas brīnumiem. Gardēžiem tur ir ko darīt! Pat tikai pagaršojot no lielā ēdienu klāsta tikai kumosu, nav iespējams izbaudīt visus. Šķiet, uz galda netrūkst nekā – dažādi jūras velšu ēdieni – kaviārs, ikri, lasis – žāvēts, kūpināts, svaigs un cepts, dažādas citas zivis, pagatavotas visdažādākajos veidos, gaļas ēdieni, dārzeņi, gandrīz vai visu varavīksnes krāsu mērces, kad pat grūti saprast, no kā tās ir un kā garšo, dažādi salāti, augļi, ogas, augļu un ogu salāti, kūkas, cepumi, pīrāgi, saldējums, sulas, kafija, tēja, piens un vēl daudz kas cits.
Pēc vakariņām devāmies uz šovu zāli, kur atpūtniekus izklaidēja māsas Drozdovičas no šova “Dziedošā ģimenes”, dažādi dziesmu un deju ansambļi, kā arī klauni. Varēja izmēģināt arī laimi loterijā un piedalīties dažādās spēlēs, kurās iespējams laimēt arī kādu balvu. Pēc tam devāmies uz diskozāli. Dejot tur ir iespējams līdz pat pieciem rītā. Ja ir vēlme iedzert kādu alkoholisko kokteili, tad jāpiemin, ka lētākais no tiem maksā nepilnus četrus latus.
Ja, dodoties uz Stokholmu, ar laika apstākļiem mums paveicās, jo bija mierīgs un bez vēja, tad atpakaļceļā situācija mainījās, jo vēlu vakarā sākās tas, ko laikam kuģa pasažieri, iespējams, gaida vismazāk – neizbēgamā kuģa šūpošanās, kas rada ne tikai neomulīgas sajūtas, bet dažam labam, tostarp arī man, piemetas jūras slimība. Kajītē kājās nostāvēt nebija iespējams, ejot pa kuģi, bija jāturas pie sienām. Kādam tas, iespējams, šķita jautri, cita sejā bija redzamas bažas, ka atpūta sabojāta. Kuģī pa rokai tika izlikti maisiņi, ja nu kādam rodas nepieciešamība.
Jūras slimība ir vestibulārā aparāta problēma, ko izsauc regulāras kuģa kustības uz jūras, tam šūpojoties. Parastie simptomi ir nelaba dūša, vemšana. Piemetoties jūras slimībai, sajūta ir kā karuselī, no kura nevar nokāpt nost, galva reibst un “labākā vieta”, kur jūties, ir tualete. Rītā, iebraucot Rīgas ostā, pasažieri pulcējas uz 4.klāja, kur nenorima runas, kā bija pagājusi nakts – kuram bijusi slikta dūša, vemšana, kurš tāpat baudījis izpriecas līdz rītam.
