Pagājušās nedēļas viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija Sočos. To pa televīziju vēroju arī es. Atklāšanas ceremonija bija iespaidīga, skaista, un izdevusies. Skaista bija dejošana, salūts. Man patika. Latvijas delegācija atklāšanas ceremonijā soļoja dzeltenas krāsas tērpos. Varbūt latviešu sportistiem tērpi varēja būt košāki, jautrāki, uz citu fona, manuprāt, tie izskatījās bāli, bet ko tur lai dara, kādi esam, tādi esam. Tagad katru dienu skatos, kā sportistiem veicas startos. Skatījos biatlonu, arī daiļslidošanu. Reizēm, vērojot sportistu startus, liekas, ka viņu neveiksmes, iespējams, ir tieši trenera vaina. Noteikti skatīšos, kā veiksies gulbeniešiem. Cerams, ka gulbenieši parādīs augstu klasi. Ļoti gribētos, lai gulbeniešiem tiek arī kāda medaļa. Bet kopumā Latvijai noteikti vajadzētu izcīnīt kādas medaļas.
Ja runā ne tikai par Olimpiskajām spēlēm, kas tagad arī aizņem daļu laika, tad jāsaka, ka man jau vienmēr darba pietiek visu nedēļu. Labi, ka šoziem nav tāda sniega kā pērn, tad vismaz atkrīt sniega tīrīšana un tieku laukā no savām mājām. Pērn taču izskanēja, ka visiem uz privātajām mājām jāmaksā par sniega tīrīšanu. Bet tikai kur lai ņem tādu naudu? Labi, ka šoziem nav sniega. Ir vieglāk.
Beļavas pagasta iedzīvotāju Jāni Ozoliņu uzklausījusi Inita Savicka
