Skatījos Gulbenes Tautas teātra jauniestudējumu “Slazdā? Slazdā!” un priecājos par pavasari šajā izrādē un aktieros. Jaunajiem – Agnesei Strautiņai, Līgai Strodei, Ingai Ančai, Jānim Bitem, Atim Barinskim un Edijam Frīdenbergam – veiksmīgi pielāgojās seniors Ivars Suseklis. Nodomāju, ka vēl nekad Gulbenes Tautas teātrim nav bijis tik spēcīgs aktieru sastāvs. Lai gan tāda sajūta noteikti ir vienmēr, kad nomainās paaudzes. Jaunība parasti pārsteidz ar svaigām vēsmām, citādu domāšanu un piesaista uzmanību. Mana blakussēdētāja šo izrādi bija nākusi skatīties jau trešo reizi. Bet tā vispār rādīta vēl ir tikai trīs reizes! Jā, jaunība suģistē, aizrauj, iedvesmo. Tā tas ir visur un vienmēr. Paaudžu maiņai ir jabūt. Vai tā notiks arī Gulbenes novada domes deputātu sastāvā? To uzzināsim pēc 1.jūnija, nodomāju es. Skatījos izrādi, un sirdī iezagās smeldze par laika plūdumu un to, ka mūžīga ir tikai pati jaunība, nevis cilvēki tajā. Pieņemt to nav viegli, kad jāspēj palaist priekšā jaunos. Vislabāk to ir darīt brīdī, kad citiem liekas: vēl nav laiks. “Jāprot aiziet ar godu,” man saka kāda paziņa. Un piebilst, ka nesen Nacionālajā teātrī skatījusies izrādi “Lilioms”, kurā vienu no lomām spēlē arī kāda megazvaigzne, kurai palaikam teksts priekšā čukstēts tik skaļi, ka to dzirdēja arī skatītāji. Dūrējs man iemetās sirdī. Kas zina, vai mēs katrs no savas dzīves skatuves protam aiziet ar godu tieši laikā. Kas vienam par vēlu, tas citam par agru, jo prātā un garā dažs jaunību saglabā līdz pēdējam elpas vilcienam. Gatavu recepšu nav. Izvēlamies paši.
