Svētdiena, 1. februāris
Brigita, Indra, Indars, Indris
weather-icon
+-22° C, vējš 2.3 m/s, Z vēja virziens

Cik pamatotas ir cenas?

Viola Kaparšmite, Austrumvidzemes lauku attīstības biroja vadītāja: – Lai arī graudu cena šogad ir apmēram par 20 latiem augstāka par tonnu, jāsaprot, ka no tonnas var izcept daudz maizes. Tas nozīmē, ka kukulītis varētu maksāt par 1-2 santīmiem vairāk. Tāpat tiek pamatots, ka piena produkti ir dārgāki, jo iepirkuma cena ir lielāka. Jā, bet tikai par 2 santīmiem. Tādam produktu sadārdzinājuma nav pamata. Atkal atgriezīsimies pie tā, ka zemnieki pienu tirgos burkās un vedīs pa mājām. Tikai cilvēku pirktspēja var ietekmēt tirgotājus. Katrā ziņā ieguvēji nav ne graudu, ne piena ražotāji. Lai arī piena iepirkuma cenas ir nedaudz lielākas, augušas ir arī lopbarības sagādes izmaksas. Toties piena pārstrādes uzņēmumi, atsaucoties uz augsto iepirkuma cenu, lielveikalu tīkliem jau iesnieguši pieteikumus atkārtotai cenu palielināšanai. Arī maizes piegādātāji gatavojas vēl palielināt cenas. Diemžēl tas var radīt situāciju, ka pircēji vairs nespēs iegādāties pirmās nepieciešamības pārtikas produktus – maizi un pienu.

Gunārs Ciglis, Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks: – Līdz zemniekam šis pārtikas cenu palielinājums īsti nenonāk. Graudiem šis cenu kāpums, attiecinot uz zemnieku saimniecību, ir krietni mazāks nekā tas ir veikalā. Parēķinot zemnieka saimniecībā cenu kāpums varētu veidot tikai desmit procentus no tā pārtikas produktu cenu kāpuma, kāds ir tirdzniecības uzņēmumos. Uzskatu, ka ne tikai valstī, bet visā pasaulē notiek diezgan liela spekulācija tieši ar pārtikas produktiem. Uzpērkot no zemniekiem graudus un citus viņu saražotos produktus, tiek radīta ažiotāža. Viens šāds mākslīgi radītas ažiotāžas piemērs ir griķi. Griķu cenu nedaudz varēja palielināt, bet tik augstai, kāda tā ir veikalos šobrīd, tai nevajadzēja būt. Pasaulē reāla konkurence nenotiek, jo lielās labības un pārtikas produktu biržas uzpērk milzīgus daudzumus pārtikas. Cenas nosaka tie, kuru rīcībā ir milzīgās naudas summas. Ar to arī beidzas šī konkurence.

Ivars Andiņš, “Maxima Latvija” preses sekretārs: – Pārtikas cenu pieaugumu ražotāji pamato dažādi. Piemēram, piena pārstrādātāji cenu pieaugumu skaidro ar šā gada slikto situāciju lauksaimniecības nozarē Krievijā, kur liela daļa ganāmpulku ir samazināti un līdz ar to lielos daudzumos tiek iepirkts piens no Baltijas valstīm. Savukārt maizes ražotāji kā svarīgāko iemeslu maizes cenu pieaugumam min augstās graudu cenas pasaulē un Latvijā. Pastāv iespēja, ka graudu cena varētu sarukt, taču nevar paredzēt, vai maizes ražotāji tādā gadījumā pazeminās arī produkcijas cenas.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.