Aizvien vairāk ir piemēru, kas liecina, ka iedzīvotāji kļūst par savas nezināšanas upuriem. Viņi maksā nelikumīgi noteiktas soda naudas, gūst morālu kaitējumu, piedaloties dažādās komisiju sēdēs, saņem nepelnītu kritiku.
Aizvien vairāk ir piemēru, kas liecina, ka iedzīvotāji kļūst par savas nezināšanas upuriem. Viņi maksā nelikumīgi noteiktas soda naudas, gūst morālu kaitējumu, piedaloties dažādās komisiju sēdēs, saņem nepelnītu kritiku. Skaidrības labad iepazīsim kādu gadījumu.
Salīdzinājumam divi piemēri. Cilvēks nosit suni ar rungu, bet krimināllietu pret vainīgo personu neierosina. Viņu nesauc pat pie administratīvās atbildības. Otrs piemērs. Saimnieka mājās suns, aizstāvot saimnieku un viņa īpašumu, iekož svešiniekam. Rezultātā pie administratīvās atbildības sauc dzīvnieka saimnieku.
Suns aizstāv saimnieci
Privātās mājas saimniece pagalmā sarunājas ar kaimiņu. To redzot, viņa dzīvesbiedre, ierodoties svešā pagalmā, izraisa konflikta situāciju. Saimniece, vēlēdamās vīru un sievu nomierināt, raida viņus ārā no pagalma. Notiekošo vēro arī pagalma saimnieces mācītais suns. Aizstāvēdams saimnieci, dzīvnieks iekož konflikta izraisītājai. Cietušajai sniegta medicīniskā palīdzība. Suņa saimniecei policija raksta administratīvo protokolu, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta noteikumus.
Nosaka sodu – 15 latu
“Administratīvā kodeksa 18.pantā norādīts, ka nepieciešamības gadījumā dzīvniekam ir tiesības aizstāvēt saimnieka īpašumu un tas nav uzskatāms par pārkāpumu. Turklāt administratīvais protokols nav sastādīts arī abiem kautiņa izraisītājiem par sīko huligānismu, bet tā vietā, kā jau minēju, pie administratīvās atbildības saukta suņa saimniece,” sākotnējo situāciju raksturo Iekšlietu ministrijas Valsts policijas apvienības “Apsardze” Vidzemes starprajonu nodaļas galvenais speciālists – kinologs Jānis Pavlovskis. Dzīvnieka saimniece izsaukta uz pilsētas administratīvās komisijas sēdi. Komisija pieņēmusi lēmumu, ka suns sakodis cilvēku, tāpēc viņa saimniece sodāma pēc Latvijas Administratīvo likumpārkāpumu kodeksa 106.panta 2.daļas, nosakot soda naudu 15 latu apmērā.
Neiepazīstina ar materiāliem
J.Pavlovskis atzīst, ka neviens nenoliedz konkrēto faktu un neapstrīd soda naudas summu. “Es uzskatu, ka, ja suns ir sakodis cilvēku, šī summa ir pat pārāk maza. Bet administratīvā komisija atkal pieļauj pārkāpumus. Pirmais no tiem ir, ka administratīvā komisija neuzskatīja par vajadzīgu vainīgo iepazīstināt ar lietas materiāliem. Katrā pilsētas domē ir jurists, kam vajadzētu iepazīties ar administratīvās lietas materiāliem pirms konkrēta lēmuma pieņemšanas. Tos izlasot, izrādījās, ka administratīvais protokols nav sastādīts atbilstoši lietas būtībai. Tur ir teikts, ka “nodarīts fiziskais un morālais kaitējums”. Likuma pantus gan vajadzētu strikti ievērot,” saka J.Pavlovskis. Viņš konstatējis, ka protokolā norādīts, ka incidentam bijuši arī liecinieki. “Tādā gadījumā kāpēc nav neviena liecinieku paskaidrojuma? Konkrētās lietas materiālos ir tikai viens paskaidrojums, kas nav pat parakstīts. Tātad spēkā stājas likums par iesnieguma sūdzību izskatīšanas kārtību, kur šim vienīgajam paskaidrojumam nav juridiska spēka. Pamatojoties tikai uz vienu protokolu, neko nevar nolemt vai pieņemt,” uzskata cietušās pilnvarotā persona J.Pavlovskis.
Nepiedalās, bet parakstās
J.Pavlovskis iebilst tam, ka ir pieņemts lēmums, bet administratīvās komisijas sēdes protokola pirmajā punktā nav norādīts, kāds ir dzīvnieka īpašnieka nodarījums. “Runa ir tikai cik naudas saņems cietusī,” saka pilnvarotā persona. Konstatēts, ka administratīvās komisijas sēdes lēmuma pieņemšanā nav piedalījušies divi komisijas locekļi, bet lēmumā ir viņu paraksti. Tādējādi ir pieļauts pārkāpums.
Nav tiesas lēmuma
Dzīvnieka saimniecei izsūtītajā lēmumā norādīts, ka soda nauda jāsamaksā desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas. “Bet desmit dienu laikā vainīgajai personai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu tiesā. Nav skaidrs, kas ir augstāks spēks – Administratīvais likumpārkāpumu kodekss vai domes administratīvās komisijas lēmums?” jautā J.Pavlovskis. Pārkāpums ir arī tas, ka soda naudu atskaitīs bezstrīdu kārtībā no vainīgās personas darba algas. “Diemžēl bez tiesas lēmuma tā rīkoties nedrīkstēja, jo domes lēmums ir pretrunā ar valsts likumdošanu. Dzīvnieka saimniece ir gatava segt morālo un fizisko kaitējumu, bet tikai tā, kā to paredz likums,” saka J.Pavlovskis.
Tiesa lēmumu atceļ
Sodītā persona lēmumu par naudas soda piedziņu iesniedza tiesā, kas savukārt pieņēma lēmumu atcelt pilsētas domes administratīvās komisijas lēmumu un nodot to atkārtotai izskatīšanai administratīvās komisijas sēdē. Bija pamats uzskatīt, ka administratīvās komisijas pieļauto pārkāpumu rezultātā netiks sodīta neviena puse.
J.Pavlovskis uzskata, ka jau sākotnēji juristam vajadzēja rūpīgāk iepazīties ar policijas rakstīto protokolu. Pašsodīšana nav pieļaujama. Tāpēc cilvēkiem ir jāmeklē palīdzība tiesā, ja viņi uzskata, ka sodīti nepareizi. “Prakse pierāda arī to, ka tādā gadījumā, ja administratīvā protokola sastādītājs zina, kam pieder dzīvnieks, protokols top, bet, ja nezina – protokola nav, jo nav arī ko sodīt. Mums diemžēl ir daudz klaiņojošu dzīvnieku,” saka J.Pavlovskis. Viņš uzskata, ka konkrētajā gadījumā tiesas nostāja bijusi pareiza, bet pilsētas dome nedrīkst realizēt likumdošanas patvaļu dzīvē.
Kļūdas atkārtojas
Pie vainīgās personas atkal ierodas policijas darbinieks, lai rakstītu jaunu protokolu bez papildmateriālu apzināšanas, lai gan viņa vēl nav saņēmusi tiesas spriedumu. Policijas darbiniekam tiek atbildēts, ka dzīvnieka saimniece runās tikai pilnvarotās personas klātbūtnē. “Jautājums kāpēc notiek tāda steiga, ja lietu var turpināt tikai pēc tiesas sprieduma noraksta nosūtīšanas gan vainīgajai, gan administratīvajai komisijai? Visai drīz seko arī suņa saimnieces atkārtots izsaukums uz administratīvās komisijas sēdi, bet izsaukumā nav ne komisijas priekšsēdētāja paraksta, ne domes zīmoga, dokuments nav reģistrēts. Rakstām iesniegumu, kur norādīts, ka uz komisijas sēdi uzaicināma pilnvarotā persona. Diemžēl sēde notika bez manas klātbūtnes. Atkal pieņem līdzīgu lēmumu, kam šoreiz ir visi paraksti, bet tajā atkal nav norādīts vainīga vai nevainīga administratīvā pārkāpuma izraisīšanā. Ir tikai vārds “sodīt”. Tomēr sodīt nevar, ja nav iepriekš minēto vārdu. Bez tam administratīvā komisija var noteikt naudas sodu, bet nevar norādīt summu. To, kā jau iepriekš teicu, nosaka tiesas lēmums,” saka J.Pavlovskis.
Arī atkārtoti pieņemtais komisijas lēmums paredz soda naudu, kas atkal jāsamaksā desmit dienu laikā. J.Pavlovskis norāda, ka tādējādi atkal ir pieļauts pārkāpums, kas ir nepieļaujami, jo likumdošana nosaka, ka administratīvo sodu var noteikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Konkrētajā gadījumā pārkāpums noticis 27.maijā, tātad sodu var noteikt tikai līdz 27. jūlijam, bet ne 8.augustā.
Izmanto cilvēku neziņu
J.Pavlovskis uzskata, ka cilvēki nezina likumus, tāpēc saņem nepamatotu sodu, jo ir kas šo nezināšanu izmanto. Konkrētajā gadījumā viņš saskata rīcību, kas varētu liecināt arī par dokumentu falsifikāciju, kā arī personas goda un cieņas aizskaršanu. Tāpēc ir ierosinājums no domes pieprasīt atbildi par cilvēka nelikumīgu saukšanu pie atbildības un pieprasīt “sāpju” naudu”.
“Civillikums aizsargā cilvēka garīgās, fiziskās un morālās tiesības, bet konkrētajā gadījumā šīs tiesības ir nelikumīgi aizskartas,” saka J.Pavlovskis. Viņš ir pārliecināts, ka nepieciešams rast skaidrību, kas ir tā persona, kas nepārzina valsts likumdošanu. Arī tiesas lēmums, lai gan tur teikts, ka tas ir galīgs, ir pārsūdzams, rakstot tam protestu. Tas ir izdarīts.
Atbildēs pilsētas dome
5.septembra otrreizējais tiesas lēmums noteica, ka jāatceļ domes administratīvās komisijas lēmums, jo nav ievēroti Administratīvā kodeksa noteikumi, un konkrētā lieta pret suņa saimnieci ir jāizbeidz. “Tas nozīmē, ka tagad stājas spēkā jauns likums, kas šoreiz vēršas pret domi. Nenoliedzami, ka dome to zina, bet arī tad nav uzskatījusi par vajadzīgu tikties ar suņa īpašnieci un viņai atvainoties par tīšajiem likuma pārkāpumiem. Varbūt dome uzskata, ka atvainošanās ir zemiska rīcība, tomēr, ja tā būtu notikusi, viss izveidotos citādāk. Tagad domei vajadzēs atlīdzināt saimniecei nodarīto morālo kaitējumu, bet atlīdzināmo summu ir tiesības noteikt dzīvnieka saimniecei.
Likums darbojas sešus mēnešus. Šajā laikā viņai tiesā jāiesniedz civilprasība pret domi. Rodas iespaids, ka domes administratīvā komisija vēlas radušos konfliktu, kas varēja būt izbeigts, padziļināt,” saka J.Pavlovskis. 16.oktobrī tiesā iesniegta civilprasība pret pilsētas domi. To visu iespējams nokārtot tikai tādā gadījumā, ja mēs zinām valsts likumdošanu un mūsu likuma kārtībā noteiktās tiesības, ja vērīgi prastu lasīt dokumentus, kur katrs vārds ir nozīmīgs. Ir jāatceras, ka cilvēkam, arī tad, ja viņš ir vainīgs, ir tiesības uz aizstāvību.
