Latvijas dzimšanas dienā, 18.novembrī, arī Rankas kultūras namā pulcējās pagasta iedzīvotāji uz svinīgo godināšanas pasākumu. Šoreiz cilvēkus apbalvojumam bija ieteikuši viņi paši, rancēnieši, un tie ir cilvēki, ar kuru darbiem var lepoties viss pagasts.
Rankas pagasta pašvaldība un kultūras nams jau pirms kāda laika aicināja ikvienu pagasta iedzīvotāju sūtīt vēstules un stāstīt par Rankas pagasta cilvēkiem, kas dara vairāk, nekā no viņiem tiek prasīts, kas nesavtīgi ir palīdzējuši citiem, kas ir devuši cerību vai piepildījuši kādu ilgi lolotu sapni, cilvēki, par kuru darbiem varētu būt lepns Rankas pagasts.
“Mums apkārt ir daudz labu un izpalīdzīgu cilvēku, mums tikai ir jāmācās spēt viņus novērtēt un apzināties, ka šādi cilvēki dzīvo mums līdzās. Godināsim šovakar sirsnību, pašaizliedzību, nesavtīgumu, līdzjūtību, labdarību un savstarpējo cieņu attiecībās!” teica Rankas pagasta kultūras nama vadītāja Mudīte Šnē.
Kā Rankas pagasta lepnums tika godināti Pēteris Zelčs, Vaira Pelēce, Andris Pētersons, Arita Bogdanoviča, Aigars Sniedzāns un Gatis Kalniņš.
P.Zelčs savas darba gaitas ir uzsācis Rankā, strādājot arodvidusskolā, vēlāk viņš tika iepazīts kā Rankas pagasta policists, un ne vienam vien iedzīvotājam bija nepieciešama viņa palīdzība. Tagad Pēteris ir pagasta sporta aktivitāšu organizators. Pagasta lepnumam viņš ir ieteikts par izpalīdzību, par to, ka nekad nepabrauks garām, bet nogādās vecākus cilvēkus uz mājām un allaž palīdzēs nokārtot arī citus sadzīviskus un saimnieciskus jautājumus.
V.Pelēcei, par spīti dzīves grūtībām, nekad netrūkst ne labestības, ne sirds siltuma. Šo labestību viņa spēj dāvāt arī tiem, kuru dzīve nav svētīta ar ģimeni un bērniem – tie ir vientuļie pagasta cilvēki, kurus Vaira ikdienā aprūpē ar iejūtību, sapratni un gatavību ar savu darbu un pūlēm atvieglot vecuma nespēka radītās grūtības. Vaira prot uzklausīt, nomierināt ar laipnu vārdu un dot paļāvību, ka cilvēks nepaliks viens ar savu problēmu. Vairai tika teikts paldies par darbu un par cilvēkiem dāvāto sirds siltumu, kas nav samaksājams ne ar kādu naudu.
Rankas pagasta lepnumam piesakot A.Pētersonu, kāds pagasta iedzīvotājs ir rakstījis, ka viņš vēlas ieteikt atzīt A.Pētersona “Sejatu” saimniecību par gada labāko saimniecību. Andra saimniecībā ir 27 slaucamas govis, 9 ataudzējamas teles, 32 zīdītājteles, izslaukums diennaktī ir 320 litri piena, gada laikā nodoti liellopi 17 tonnas dzīvsvarā. Savukārt pats Andris ir atsaucīgs, izpalīdzīgs un ļoti strādīgs cilvēks, un darba tikumu, čakli strādājot lopkopībā, tur godā arī visa viņa ģimene.
A.Bogdanoviča ir akurāta, precīza, zinoša un pieredzes bagāta bibliotekāre. Viņa ir sava darba entuziaste, kas bibliotēkai ir atdevusi gandrīz 40 darba gadus. Liels ieguldījums pagasta popularizēšanā ir Aritas savāktais novadpētniecības materiālu klāsts. Ja viņa kaut ko apsola izdarīt vai palīdzēt, nekad nepievils. Arita nekad neatteiks palīdzību un vienmēr sniegs atbalstu.
Akcijai piesakot A.Sniedzānu, rakstīts: “Par šo cilvēku visbiežāk atceramies tad, ja pēkšņi automašīna apstājas un tālāk nekust ne lūdzama. Darbnīcā gaisma nenodziest līdz vēlai naktij. Aigars ir izpalīdzīgs, saprotošs un gudrs meistars, kurš prot atmodināt arī vecus un nobrauktus autiņus.”
Savukārt 24 gadus vecais ekotūrisma speciālists un bioloģiski sertificētās vides veselības saimniecības “Kalna Pakalnieši” saimnieks Gatis Kalniņš pagasta lepnumam tika ieteikts par savu strādīgumu – viņš rūpējas ne tikai par savu saimniecību, bet sakopj arī ceļmalas gar valsts ceļiem, lai kaut maza daļiņa mūsu Latvijas būtu skaistāka un tīrāka, taču galvenais – viņš nemeklē laimi citur, bet strādā un dzīvo savā dzimtajā vietā.
Saņemot apbalvojumus, Rankas pagasta lepnumam nominētie cilvēki bija ļoti pārsteigti, taču, protams, jutās arī ļoti patīkami, ka viņu darbs ir arī novērtēts. “Jūtos ļoti gandarīts. Citam varbūt kaut kas izdodas labāk, citam sliktāk, bet katrs mēs darām savu darbu, darām to, kas ir jādara,” atzīst P.Zelčs. “Katra atzinība cilvēkam ir svarīga. Ja kāds cilvēks par mani labi domā, man ir prieks par to. Lai gan es domāju, ka mūsu pagastā par jebkuru cilvēku varētu teikt, ka viņš ir cilvēks, ar kuru varam lepoties. Es strādāju vietā, kur visu laiku ir saskare ar cilvēkiem, un man tas patīk. Mums, kultūras darbiniekiem, nav īpaši jāpiedomā, lai paveiktu ko labu, tas nāk pats no sevis,” saka A.Bogdanoviča.
