Šogad pasaulē ar ģenētiski modificētiem augiem apsēti vairāk nekā 42 miljoni hektāru. 70% no tiem atrodas ASV, pārējā trešdaļa – gandrīz visa tai pašā kontinentā – 14% Argentīnā un 9% Kanādā.
Šogad pasaulē ar ģenētiski modificētiem (ĢM) augiem apsēti vairāk nekā 42 miljoni hektāru. 70% no tiem atrodas ASV, pārējā trešdaļa – gandrīz visa tai pašā kontinentā – 14% Argentīnā un 9% Kanādā.
Visvairāk ĢM augi citos kontinentos ir Ķīnā (3%), kur pārsvarā nodarbojas ar tabakas audzēšanu, bet arī Eiropā ir ģenētiski modificēti graudaugi – Spānijā (10 000 ha), Rumānijā (2000 ha) un Francijā, Portugālē un Ukrainā pa 1000 hektāriem. Visvairāk modificētas ir sojas pupiņas (53%) graudaugi (27%), kokvilna (9%), rapsis (8%), tabaka (2%) un kartupeļi (0,1%) – pārveidojumi tajos veikti, lai padarītu šos augus izturīgākus pret kaitēkļiem un herbicīdiem. 2000.gada “Eirobarometra” aptauja kā galveno ĢM pārtikas pretinieku argumentu uzrāda: “pat ja ĢM pārtikai ir nākotnes priekšrocības, tā ir pretrunā ar dabu” un “ja kaut kas noies greizi, tā būs globāla nelaime”. Biotehnoloģijas atbalstītāju skaits no 54% trīs gadu laikā sarucis līdz 43%.
Moratorijā kopš 1998.gada oktobra līdz 1998.gada oktobrim ES bija izdevusi 18 licences ĢM augu produktiem (pašlaik praksē tiek lietoti astoņi – viena sojas pupiņu šķirne, trīs eļļas rapša šķirnes un četras kukurūzas šķirnes). Pēdējo divu gadu laikā nav izdota neviena licence, kaut iesniegti vēl 14 jauni pieprasījumi. ES dalībvalstis pretojas EK pūliņiem turpināt ģenētiski modificēto organismu licencēšanu, līdz nebūs skaidri izstrādāti noteikumi par ražotāju atbildību par jebkuru kaitējumu cilvēka veselībai vai videi. Piemēram, jaunā kukurūzas šķirne, kas gan indē kukaiņus, gan izturīga pret slimībām, ir apstiprināta Eiropas Komisijā, bet joprojām aizliegta Francijā, Austrijā, Luksemburgā un Vācijā, jo daži zinātnieki uzskata, ka šie toksīni varētu būt nāvējoši ne tikai kaitēkļiem, bet arī derīgajiem kukaiņiem, kas dzīvo kukurūzā. Tomēr pamatā negribēšana atcelt aizliegumus radusies valstīs, kur fermeri atklāja, ka viņi nevilšus audzē ĢM augus, jo sēklas bijušas sajaukušās ar ĢM sēklām. Zemnieki Francijā, Vācijā, Luksemburgā, Zviedrijā un Lielbritānijā bija iesējuši ģenētiski modificētas rapšu sēklas. Francija un Zviedrija deva rīkojumu iznīcināt sējumus. Francijas valdība savu nostāju pamatoja, ka ĢM rapsi neatļauj kultivēt ne ES, ne Francijas likumdošana. Vācija un Lielbritānija neprasīja sējumu iznīcināšanu, neņemot vērā vides aizsardzības grupu protestus. Eiropas Komisija, kam vajadzēja ieņemt konsekventu nostāju, neatbildēja, aizbildinoties, ka tā pēta, vai ĢM sēklas atļauts izmantots ES.
Vēl neskaidra ir Eiropas likumdošana. Tagad EK aicina dalībvalstis pabeigt iestrādāt nacionālajā likumdošanā direktīvu par pakāpenisku ĢM organismu iekļaušanu apkārtējā vidē.
