PIEREDZE
Nepatīk, ja saruna tiek uzsākta ar uzbrukumu. Šāda saruna jau pašos pamatos veicina agresīvu toni. Es uzsprāgstu, pēc tam saprotu, ka vajadzēja savādāk. Nezinu, kā savaldīties.
JĀNIS, 40 GADU
Ir situācijas, kad savādāk nevar. Cilvēkam asāk pasaka vai izrāda savu negatīvo attieksmi un viņš sāk rīkoties. Ir slinki cilvēki, kuri arvien izdomā atrunas, lai nesāktu rīkoties.
GUNA, 30 GADU
Sadzīvē nevaram kā Austrumu gudrie visu laiku būt harmonijā ar sevi un apkārtējiem. Pat gudrākajiem uznāk dvēseles caureja, kuras laikā ir viegli ievainot sev tuvos.
ELĪNA, 28 GADI
Kā palikt mierīgam, ja sarunas biedrs pirmo teikumu sāk ar uzbrukumu un pārmetumu? Šāds jautājums var rasties gan darbavietā, gan ģimenē. Agresīvi viens pret otru mēdz būt gan darba devēji un kolēģi, gan draugi, gan dzīvesbiedri. Var kliegt pretī un aizstāvēties ar tādiem pašiem līdzekļiem kā sarunas biedrs. Otrs variants – aizstāvēties, klusējot un ignorējot kliedzēju. Trešā iespēja – mēģināt izprast sarunu biedru. Psiholoģijas speciālisti apgalvo – arī agresija ir emocijas, kas ieliktas cilvēkam jau šūpulī. Ignorējot un neatpazīstot tās, cilvēks nodara sev pāri, tādēļ viens no pirmajiem ieteikumiem ir saprast, kā agresija veidojas.
Pats nopelna un veicina
Pirmais, kas cilvēkam būtu jāsaprot, – agresija nav netaisnība, kas nezin no kurienes atnākusi. Agresija ir nopelnīta, jo cilvēks ar savu uzvedību to piesaistījis, pauž personīgās izaugsmes treneris Andžejs Reiters.
Turklāt daudzi cilvēki rīkojas neatbilstoši laikmetam, kas agresiju veicina. “Cilvēki dzīvo vakardienā, nevis šodienā. Laikmeta pareizā formula – saprast, ka labs ir tas cilvēks, kuram ir atšķirīgs viedoklis. Mums vajadzētu teikt paldies cilvēkiem, kuri domā savādāk, nevis cīnīties pret viņiem, kā to dara teroristi,” uz galējo agresijas izpausmi norāda A. Reiters.
Mēģinot pārliecināt citus par savu taisnību, cilvēki veicina dusmas. “Cilvēki mēģina norobežoties no teroristiem un domā, ka viņiem nav nekāda sakara ar notiekošo kara plosītajos reģionos. Taču tas tā nav. Ja cilvēks kādu ļoti necieš, viņš vairo negatīvo enerģiju,” pauž treneris. Viņš skaidro, ka agresijai ir vibrācija, kuras viļņi nes iznīcību un atver cilvēka zemākos instinktus – naidu, atriebību, neiecietību. Cilvēku dusmas ir kā malka krāsnij. Cilvēks Latvijā dusmojas par kādu sadzīvisku problēmu un pat neiedomājas, ka kāda teroristu organizācija vai fanātiska reliģioza biedrība saņem pēdējo “indes devu”, lai sāktu rīkoties un pierādīt savu taisnību, skaidro A. Reiters. Viņš agresiju salīdzina ar sniega lavīnu, kuru cilvēks izraisa, bet pēc tam vairs nevar kontrolēt. Rezultātā visi agresijas ķēdē iesaistītie cilvēki gūst ievainojumus. Dusmīgais vairs neatceras agresijas iemeslu, taču turpina haotiski tālāk nodot dusmas.
Sports palīdz atbrīvoties
“Katram vajadzētu atrast vietu, kur viņš drīkst būt nepareizs,” kā cīnīties ar agresiju sevī, iesaka A. Reiters. Katram vajadzētu atrast arī pareizo veidu, kā savas dusmas izlādēt, nepieslēdzoties agresīvajām vibrācijām. Visvienkāršākais veids, kā nenonākt līdz dusmām vai atbrīvoties no tām pareizā vietā un veidā, ir nodarboties ar sportu, piekrīt treneris. Sports ļauj pieņemamā veidā realizēt agresiju, kas izpaužas kā vēlme būt pirmajam.
Viņaprāt, ir tikai dažas lietas, kur dabas dotā agresija pareizajās devās noder. “Ja cilvēks ir slinks, ir vērts uz sevi sadusmoties. Ir vērts uz sevi sadusmoties un sākt risināt problēmas,” pauž A. Reiters. Pārējos gadījumos viņš iesaka izvairīties no agresijas un meklēt neapmierinātības iemeslus, jo tā ir agresijas pamatā. Neapmierināts cilvēks kļūst tad, ja dzīvē kaut kas nenotiek pēc viņa iedomātā scenārija. “Man vajag tepat un tūlīt,” šāds ir agresīva cilvēka moto. Viņš vēlas būt situācijas noteicējs momentā, nevis būt pacietīgs, mainīties pats un pilnveidoties. Šādu agresiju cilvēks uzreiz pamanīs, jo tā ir saistīta ar varas demonstrēšanu.
Darbavietā tā bieži izpaužas kā sarunas uzsākšana ar uzbrukumu, turklāt paaugstinātā tonī. Ģimenē tā var izpausties kā sarunas uzsākšana ar pārmetumu uzskaitīšanu.
Līdz neapmierinātībai cilvēks nonāk arī tad, ja dara to, kas viņam nepatīk.
“Viņā rodas neapmierinātības iedīgļi. Kad tie savācas kā summa, notiek sprādziens, un šā izvirduma laikā indivīdam ir vienalga, par ko tieši viņš dusmojas,” skaidro A. Reiters. Viņš norāda, ka agresiju ne vienmēr var atpazīt, jo tā mēdz būt arī slēpta, tāda, piemēram, ir skaudība. Arī tā graujoši iedarbojas uz cilvēku. Treneris min gadījumus, kad cilvēki skaudības dēļ zaudē aizsardzības spējas un saslimst. Par maskētu agresiju A. Reiters sauc mākslīgu laipnības izrādīšanu, ar kādu cilvēki sastopas pakalpojumu sfērā. “Mārketings māca būt laipniem, bet biolauks melot neprot, tas reaģē dabiski. Mākslīga laipnība ir vēl niansētāka maskēta agresija. Šāds cilvēks vienlaikus dusmojas uz sarunu biedru un – vēl vairāk – uz sevi par to, ka viņam ir jāapslāpē savas īstās domas,” skaidro A. Reiters.
Ieteikumi, kas jāmaina sadzīvē
Jāsāk mainīt savus ikdienas paradumus, kas veicina agresiju, norāda A. Reiters. Jāpārskata savi ēšanas paradumi. “Arī ēdienam var būt iznīcinoša iedarbība. Ja ēdam smagu pārtiku, kas sastāv no e-vielām, automātiski kļūstam agresīvi. Tāpēc viens no pirmajiem soļiem, lai atbrīvotos no agresijas attiecībās, ir sākt pievērst uzmanību tam, ko ēdam. Agresija parāda, ko esam ēduši gan fiziskā, gan garīgā plānā,” atzīst treneris. Ja cilvēks no rīta steigā pabrokasto, nav jābrīnās, ka visa diena izvēršas līdzīgi – steigā. Dienas beigās neapmierinātība garantēta. Nākamais, kam A. Reiters iesaka pievērst uzmanību, – sekot līdzi, kādu informāciju sevī uzkrājam. Cilvēks pats sevi noved līdz agresijai, dramatizējot notikumus. Kā slikto piemēru A. Reiters min kriminālraidījumu skatīšanos, to apspriešanu un nonākšanu baiļu ietekmē. Līdzīgi ir ar citu negatīvu un pesimistisku lietu apspriešanu. Šādas “netīras” lietas veido cilvēku apziņu. Tas pats attiecas uz dažādu pasākumu apmeklēšanu. Der aizdomāties, kāpēc ir reizes, kad apmeklētais pasākums nesniedz gandarījumu. “Iedomājieties, ka esat nolēmis atpūsties dabā, smelties spēkus! Esat aizbraucis uz pļavu, kur atrodas mednieku tornis. Tajā sēž mednieki un gaida savu upuri. Cilvēkam šādā situācijā vajadzētu saprast, ka atnācis uz vietu, kur eņģeļi nenāks,” pārliecināts treneris. Viņš iesaka rūpēties katram par sevi, lai nesaslimtu ar agresiju, nevis cīnīties ar slimību. “Tā būtu inteliģenta attieksme. Diemžēl bieži sākam kaut ko darīt, kad mums dur ar īlenu dibenā,” secina A. Reiters.
Mīlestība izkausē dusmas
DZINTRA ČEVERE,
APGŪST VĒDISKĀS ZINĀŠANAS
Kur ir patiesa mīlestība, tur nav vietas naidam. Dusmas, aizvainojumi, agresija rodas, ja netiek apmierinātas cilvēka vēlmes un vajadzības. Netiek apmierināts lielais ego, tāpēc veidojas emociju virkne – dusmas, naids, agresija, kas rada problēmas cilvēku attiecībās. Katra diena ir kā jauns mirklis, kas tiek dots, lai mācītos. Katra diena ir kā liela izvēle, kas ir mūsu pašu rokās. Katrs izvēlas savu – mīlestības ceļu vai agresiju. Ja mēs izvēlamies mīlestības ceļu, tad mēs spējam izprast sava tuvākā sāpi, problēmu, vājās vietas. Katrā saredzam tās dienas Skolotāju, Dievišķu būtni, tādu pašu kā mēs paši. Ko darīt, lai izkļūtu no agresijas? Labāk tajā neiekļūt. Visas dzīves situācijas, kas ar mums ikdienā notiek, norāda uz to, ka līdzīgs pievelk līdzīgu. Ja mēs esam uz kādu apvainojušies vai sadusmojušies, tad problēma ir nevis citā, bet pašā cilvēkā. Katrs cilvēks mums ir īpašs spogulis, kurš attēlo mūsu vājās vietas. Vietas, pie kurām nepieciešams piestrādāt. Svarīgi katrā situācijā pareizi rīkoties un iekšēji saglabāt mieru. Mūsdienās par katru nekorektu rīcību, tas ir, pārkāpjot Visuma – Dieva likumus, tiek saņemta atbildes reakcija. Pietiek ar to, ka mēs ikdienā kādu kritizējam, nosodām – mēs neapzināti sākam izplatīt agresijas sēklas. Sēklas, kuru augļi ātri nogatavojas.
