Oktobra sākumā Vidzemes attīstības aģentūras 22 pārstāvju grupa viesojās Dānijā, Storstromas reģionā, lai gūtu pieredzi pašvaldību darba ikdienā.
Oktobra sākumā Vidzemes attīstības aģentūras
22 pārstāvju grupa viesojās Dānijā, Storstromas reģionā, lai gūtu pieredzi pašvaldību darba ikdienā. Gulbenes rajonu pārstāvēja Nikolajs Stepanovs, Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs, Guna Švika, Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas vadītāja, un teritorijas plānotāja Marta Mikolaja.
“Nepilnas nedēļas laikā Dānijā skatījām konkrētu reģionālo bloku, tā funkcijas un pienākumus, ko Latvijā valdība mēģinās ieviest, realizējot administratīvi teritoriālo reformu. Iepazināmies ar pilsētas pašvaldību un tās darbību, skatījām lauksaimniecības nozari, sociālo aprūpi, runājām par pieaugušo izglītību, kur valdība iegulda lielus līdzekļus. Dānijā bezdarbnieki saņem labu pabalstu, turklāt viņiem ir plašas iespējas izglītoties – darbojas moderni bezdarbnieku apmācības centri. Jā, mums no Baltijas valstu redzespunkta šķiet, ka valsts ar bezdarbniekiem “auklējas”. To var atļauties tikai bagāta valsts. Tomēr dāņi paši atzīst, ka bezdarbniekiem ir izdevīgs šis statuss, un tā veidojas problēma valstī,” stāsta N. Stepanovs.
Dāņi prot iegūt naudu no Eiropas Savienības
Braucienā gūta atziņa – dāņi prot iegūt naudu no Eiropas Savienības. Pretējā gadījumā ekonomiskā situācija valstī bez Eiropas naudas būtu krietni zem vidējā līmeņa. “Dānijas pašvaldību struktūras shēmu šobrīd Latvijas valdība cenšas ieviest pie mums. Esam līdzīgas valstis. Piemēram, lauksaimniecībā notiek tas pats, kas pie mums — sīkās zemnieku saimniecības iznīkst un bankrotē, veidojas lielas saimniecības. Protams, arī šeit ir nekopti lauki, nepievilcīgi, nekopti pilsētas nami. Likvidējot uzņēmumus, ēkas netiek jauktas nost, tās pārvērš dzīvokļos, dažādos kultūras, izglītības vai sociālajos centros, ofisos vai kantoros. Manevrēšanas iespējas, līdzekļu piesaistes iespējas un valsts atbalsts tūrismam, pieaugušo izglītībā ir nesalīdzināmi lielāks kā Latvijā,” vērtē N.Stepanovs.
Dāņi ir viesmīlīgi. Viņu pozitīvo attieksmi vidzemnieki jutuši visu brauciena laiku. Oktobra sākums Dānijā ir darbīgs, jo turpinās rudens darbi. Valdības lēmums paredz, ka
65 procentiem teritorijas rudenī jābūt zaļiem, tas ir, neapartiem laukiem, lai saudzētu zemi.
Dānijā ir 14 reģioni. Mazākajā pašvaldībā dzīvo 4 000 iedzīvotāju, lielākajā – 50000. Teritorijas ziņā mēs esam līdzīgi reģioni — Vidzeme un Storstroma. Storstromas reģionā ir 260 tūkstoši iedzīvotāju, platība – 339 hektāri, attīstības virziens – lauksaimniecība, jo šeit ir laba augsne, kā arī augsti attīstītas lauksaimnieciskās tehnoloģijas.
Dāņu lepnums ir vēja ģeneratori – 700 reģionā. Veidojas vēja ģeneratoru parki. Attīstības programmā ir paredzēts veidot šādu parku jūrā. Reģiona prioritāte – tilta būve no Storstromas līdz Vācijai (30 kilometri). Darbojas tilts starp Dāniju un Zviedriju. Brauciena laikā Dānijas valdība pieņēma lēmumu, ka jūrā tiks izvietots parks ar vairāk nekā 70 ģeneratoriem.
Reģions ir līdzīgs Vidzemei
“Vispirms viesojāmies reģiona padomē, kurā strādā 31 deputāts. Darbojas sešas komitejas: finansu, tehnoloģiju un vides, ekonomiskās attīstības, izglītības un kultūras, veselības aizsardzības, sociālā un psihiatrijas komiteja. Reģiona padome atrodas Nikobingā, kur arī dzīvojām. Skatījām Nikobingas pilsētas domi un tikāmies ar tās izpilddirektoru. Pilsētas padomē ir 21 domnieks. Darbojas biznesa un nodarbinātības, finansu, tehniskā un vides, bērnu, kultūras un sociālā komiteja.
Pilsētas mērs ir augstākais valsts ierēdnis, kas ir pretēji sistēmai Latvijā. Pilsētas domē strādā 170 cilvēku, Nikobingas pašvaldībā ir 25 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsētas budžetā ir divas pozīcijas, kas nesakrīt ar Latvijas pašvaldību budžetu – sociālais bloks, kam dāņi tērē 44 procentus, bet izglītībai krietni mazāk.Storstromas reģions gan vizuāli, gan nodarbošanās ziņā ir līdzīgs Vidzemei,” skaidro G.Švika.
Tiltus uzcels ar runāšanu vien
Strādājot pie attīstības programmām, jāraksta vīzijas, kādu gribētu redzēt savu pašvaldību pēc 10 līdz 12 gadiem, jāizvirza stratēģiskie mērķi, kas jāīsteno, lai sasniegtu vēlamos rezultātus. “Pašreiz tas daudziem liekas tāls un nerealizējams sapnis, tāpēc uz plānošanu skatās ar lielu skepsi, nepievērš tai vajadzīgo uzmanību, plānošanas dokumenti nogulst plauktos, jo svarīgākas liekas ikdienas problēmas,” atzīst M. Mikolaja.
“Apmeklējot Storstromas reģionu, pārliecinājos par plānošanas nozīmi sociāli – ekonomisko problēmu risināšanā, par visu iesaistīto izpildinstitūciju vienotu rīcību plānu realizācijā. Par milzīgo sagatavošanas darbu, sabiedrības informēšanu par lielu projektu realizācijas nepieciešamību. Kaut vai tilts no Falstera salas uz Vāciju, kas varētu tikt uzbūvēts varbūt tikai pēc 10 gadiem, bet dāņi aktīvi strādā un visus pārliecina par tā nepieciešamību, jo nebija tādas vietas, kur to nepieminētu. Mēs arī atbraucām mājas ar pārliecību, ka tilts Dānijai ir ļoti vajadzīgs. Ar humoru var teikt, ka tiltu uz Vāciju dāņi uzcels ar runāšanu vien, bet tāda attieksme ir arī pret citām lietām,” saka M. Mikolaja.
Jātic saviem spēkiem
Storstromas reģionā uzņēmējdarbības vides projektu idejas reāli darbojas. Vordingborgas Biznesa centrā strādā 16 darbinieki, 10 no tiem nodarbojas ar konsultāciju aktivitātēm, bieži apmeklējot uzņēmumus, braucot līdzi biznesa kontaktu meklējumos un palīdzot slēgt līgumu.
Centrs izveidots vecā pienotavā un aizņem 500 kvadrātmetrus. Šai centrā izstrādā arī reģiona biznesa attīstības plānu, lielu vērību pievēršot ceļiem, tiltiem, komunikācijām, bet galvenais akcents likts uz tās infrastruktūras attīstību. Attīstības dzinējspēks ir kvalificēti speciālisti un strādnieki, bet tas, ar kādiem paņēmieniem tos piesaista reģionam un kā strādā ar vietējiem kadriem, ir atsevišķa stāsta vērts.
“Pašvaldību budžetā situācija ir līdzīga Latvijas praksei, piemēram, Nikobingā pašvaldības nodokli veido tikai 44,2 procenti, 10 procentus piešķir valsts, lai visās pilsētās būtu vienādi dzīves apstākļi, 29,5 procentus veido iedzīvotāju maksājumi par pakalpojumiem. 85 procentus pašvaldība var tērēt pēc saviem ieskatiem, bet atlikušie 15 procenti naudas ir mērķdotācijas. Galvenais secinājums — mūsu nākotnes vīzijas nav nereālas, neesam mazāk spējīgi, tikai jātic saviem spēkiem, nemitīgi jāmācās un jāprot izmantot piedāvātās izdevības attīstībai,” ir pārliecināta M.Mikolaja.
