Mācību brauciena laikā Dānijā sapratu galvenās abu nācijas atšķirības – latvietim darbs beidzas tad, kad pļava nopļauta, dānim – kad sākas kafijas pauze. Biroja darbinieku aptaujas dati liecina, ka arī latvietim kafijas pauze kļuvusi svarīga, tomēr pagaidām dažādu bonusu konkurencē to spēj izkonkurēt dzeramais ūdens.
Lai labāk justos darbavietā, var un vajag paņemt līdzi “gabaliņu mājas”, taču darba efektivitāti un kolēģu attiecības vispirms jau uzlabos ērts, pārdomāts darba vietas iekārtojums.
Atrast īsto cēloni
Analizējot tipiskākās kļūdas biroju iekārtojumā, ko nosauc mēbeļu salona “Kate” arhitekts Jānis Mežulis, galvenā tomēr lien ārā kā īlens no maisa: pirmkārt ir padomāts par visu citu – interjera avangardu vai līdzekļu taupīšanu, vadiem un tehniku, tikai ne cilvēku ērtībām un vajadzībām. Mūsdienām tipiska kļūda esot gaisa kondicioniera novietošana tur, kur ērtāk to tehniski pieslēgt, nepadomājot par tā radīto gaisa plūsmu un darba vietām tā tuvumā. “Tad nu sanāk, ka vienam darbiniekam tas intensīvi pūš uz muguras. Šis darbinieks cenšas to izslēgt, bet citiem darbiniekiem telpā ir pārāk karsts. Rezultātā – neatbilstošs mikroklimats un saspīlētas attiecības starp kolēģiem,” šo un citus precīzus vērojumus un ieteikumus var lasīt “www.katesmebeles.lv”.
Mikroklimatu veido gan temperatūra, gan gaisa plūsmas neatkarīgi no sezonas – ziemā līdzīgas problēmas sagādā apkures radiatori un telpu vēdināšanas iespējas. Apkures sezonā papildu slodzi var sagādāt arī pārlieku sauss gaiss, kas var veicināt “sausās acs sindromu”. Redzei papildu slodzi rada gan nepietiekams, gan pārāk spilgts apgaismojums. Dzirdei savukārt – trokšņu līmenis. Arhitekts norāda, ka izmantotie materiāli būtiski ietekmē darbinieku psiholoģisko un arī fizioloģisko komfortu. Biežākās kļūdas – izmantoti materiāli, kas atstaro gaismu, piemēram, spīdīgas, stiklotas virsmas, tāpat arī auksts akmens vai stikls virsmām, ar kurām ir bieža saskare, vai “skaļš” grīdas segums, klaudzošas durvis, kas rada papildu troksni.
Laiki mainās, paradums – ne
Ērtums ir ergonomikas pirmais likums, taču pieradums un ērtums nebūt nav viens un tas pats. Lai ko būtu “uzkombinējis” biroja IT speciālists, ir jāatrod veids, lai darbiniekam būtu ērti strādāt – cits monitora augstums vai leņķis, tastatūra, peles paliktnis utt., nevis jāmēģina pierast. Kā spilgtāko piemēru, kā var pierast strādāt ļoti neērtā vidē, J. Mežulis nosaucis speciāli izbīdāmos tastatūru paliktņus galdiem. Kad monitori bija lieli un apjomīgi, tastatūrai vienkārši uz galda nepietika vietas. Tomēr arī tagad, kad monitori ir plāni un pat pakāpjas uz nelieliem plauktiņiem, atbrīvojot vietu uz galda tastatūrai, joprojām esot klienti, kuri vēlas strādāt, kā pieraduši, lai arī tas pašiem ir gana neērti. Reizēm neērts biroja iekārtojums saglabājas, pat nepārskatot, vai nav pieejamas atbilstošākas tehnoloģijas un risinājums.
Ja birojs sākotnēji iekārtots, ņemot vērā konkrētu indivīdu prasības, var gadīties, ka tās joprojām tiek uzturētas, lai arī tur strādā jau pavisam citi cilvēki. Pareizi, universāli ērti iekārtots birojs nozīmē, ka veiksmīgāk un ar mazākiem ieguldījumiem padosies individuāla pielāgošana katram tā darbiniekam. Kadru mainība un personāla efektivitāte ir saistīta ar darba apstākļiem, taču jāprot izvērtēt nepieciešamais ieguldījums un iespējamā atdeve.
Eiropa ir dažāda
Informācijas tehnoloģiju ražotājs “Hewlett-Packard” un interneta personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia” pērn veica aptauju, lai noskaidrotu ikdienas pievienotās vērtības, ko visvairāk novērtē darbinieki un kas paaugstina produktivitāti. Datus ieguva, analizējot gandrīz 2500 biroju darbinieku atbildes. Vidējais aptaujas dalībnieku vecums – 32,4 gadi.
Kā produktivitātes kāpinātājs visvairāk minēta labi strādājoša biroja tehnika (89,6 procenti), tam seko ērts galds un krēsls, labs apgaismojums, gaisa kondicionieris un mājīgs biroja iekārtojums. Tikai 18,6 procenti atzinuši, ka viņu darba rezultātu var labvēlīgi ietekmēt “brīnišķīgs skats pa biroja logu”.
Tikai kopvērtējumā dažādas kafijas pauzes – rīta, pusdienas, pēcpusdienas vai noteiktam mērķim – varētu pārspēt svaigu dzeramo ūdeni, par ko balso 59,7 procenti respondentu.
Salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm Francijas uzņēmumu biroja darbinieku darbspējas uzlabo ikdienas, sevišķi rīta, kafijas pauzes, bet Spānijas biroju darbinieki par produktivitātes veicinātāju atzīst laiku, kas pavadīts ceļā uz un no darba, ziņo aptaujas rīkotāji. Savukārt Lielbritānijā strādājošie par stimulējošām atzīst pusdienas kopā ar kolēģiem, bet austrieši par absolūtu līderi atzinuši sporta zāles apmeklējumu vai atpūtu bārā pēc nogurdinoša darba kopā ar kolēģiem.
Respondenti Latvijā retāk nekā citviet Eiropā atzīmējuši, ka darba efektivitāti palielina “kopīgs dzēriens ar kolēģiem pēc darba” vai “dzēriens bez kolēģiem pēc darba”.
Kāds vecāks vīrs ciemos jautā, vai istabā drīkst smēķēt. “Lūdzu, lūdzu, jūtieties kā mājās!” laipni attrauc namatēvs. “Nu, tad jau neko,” nopūšas ciemiņš un bāž pīpi atpakaļ azotē.
Apkopēja noraugās, kā biroja darbinieki stumda galdus, lai turpmāk biroja iekārtojums būtu atbilstošs “fen šui” principiem. Skatās, skatās un saka: “Iepriekš te bija meitu māja, un viņi, kad vairs bizness negāja, mainīja meitenes, nevis gultas stumdīja.”
Meita prasa mammai, kāpēc viņa arvien apgriež cepeša gabalu pirms likšanas cepeškrāsnī. Mamma atbild, ka viņas mamma vienmēr tā darījusi. Meita aiziet un prasa vecmammai, viņa atbild: “Ai, mazmeitiņ, mums toreiz bija tikai tāda maza cepešpanna, nekad viss cepetis nesatilpa tur iekšā.”
