Turpinot iepazīstināt ar “Dzirksteles” konkursa par krāšņākajām puķu dobēm un ziedošākajiem balkoniem dalībniekiem, devāmies apciemot gulbenieti Anitu Romanovu. Viņas ieguldījumu puķu kopšanā un apkārtnes iekārtošanā, piesakot konkursā, novērtējis vīrs Aivars.
Anita stāsta, ka zemes gabalu Līkajā ielā viņi iegādājušies tieši pirms 10 gadiem. “Tobrīd šis zemes gabals nebija tik plašs, te bija mazdārziņi un viss bija aizaudzis. Tā mēs sākām visu pamazām iekopt. Lēnām sāka tapt arī māja, kura gan vēl nav pabeigta. Puķu dobju veidošanai man tika atvēlēta iebraucamās daļas zona,” stāsta Anita.
Puķes stāda impulsīvi
Vienā iebraucamā ceļiņa pusē dobē Anita ir sastādījusi dažnedažādus skujeņus un mūžzaļos augus, savukārt otrpus celiņam viņa ir izveidojusi košāku puķu dobi. “Sķujeņu dobe tika veidota pati pirmā. Tai jau ir kādi astoņi gadi. Kurš augs iepatikās, to nopirku un iestādīju, šeit aug arī kolēģu dāvinātie augi,” stāsta Anita. “Savukārt otru puķu dobi esmu jau sākusi pārveidot. Bijām aizbraukuši uz Bulduriem. Kad tur visu bijām izstaigājuši un apskatījuši, es sapratu – nevajag pa drusciņai, vajag daudz. Turklāt man patīk, ka puķu dobes var skatīties no visām pusēm.” Anita atklāj, ka viņai patīk visdažādākās puķes, augi un pat koki. “Pavasarī puķu dobē priecē tulpes un narcises, pēc tam – akmeņdārza ziedošie augi, tad visas pārējās vasaras puķes. Līdz šim šajā puķu dobē auga pīpenes, īrisi, bet laikam ar šīm puķēm mēs bijām “uz jūs”. Es gan arī ar rozēm esmu “uz jūs” – es tās nekad uz ziemu neapklāju, visi to apbrīno, taču man rozes aug.”
Anita stāsta, ka viņai nav specifisku zināšanu un arī profesionāļu palīdzību viņa nelūdz – puķu dobes tiek veidotas impulsīvi, kā pašai gribas un patīk. “Es pat laikam nemaz negribētu, ka man dārzā nāktu kāds, kurš pateiktu, kas un kur man ir jāstāda. Daba pati parāda, kur ko var stādīt un kur to nevajag darīt. Pie mājas, piemēram, gribēju iestādīt nokareno vītoliņu, bet šogad sapratu, ka nedrīkstu to tur stādīt – kad bērni jau gāja peldēties, tur vēl nebija nokusis sniegs,” stāsta saimniece.
Patīk darboties dārzā
Anitai patīk, ja teritorijā skaisti zied puķes. Tās ir visur viņas plašajā īpašumā. Ieejot pagalmā, uzreiz uzmanību piesaista koka stumbrs, kurā izvietotas puķes. “Šī plūmīte šogad neziedēja, bet mēs izdomājām to paši uzziedināt.” Arī citviet teritorijā zied puķes, pat pie sakņu dārza – tur ar skaistiem ziediem priecē gan samtenes, gan arī kliņģerītes, un pie ķemertiņa, kur ziedus raisa flokši. Anita atklāj, ka viņai ļoti gribētos, lai dīķī ziedētu ūdensrozes, taču vīrs viņai tās neļauj tur stādīt, toties ir apsolījis rast citu iespēju, kā īstenot ievas vēlmi.
Anita atklāj, ka viņai ļoti patīk darboties dārzā. “Es pat apbrīnoju cilvēkus, kas var sēdēt mājās un neko nedarīt. Man darbošanās dārzā ir relaksācija. Vienīgais ir sāpīgi, kad, atnākot šurp, pamani, ka kāds ir izracis kādu puķi. Jo īpaši par to dusmojas vīrs, jo šīs puķes viņš taču ir pircis man.”
Lai arī, protams, tas vēl īsti nav paredzams, Anita ļoti gaida mirkli, kad varēs dzīvot mājā, bet tikmēr viņu un arī pārējos mājiniekus priecē arī istabas puķes dzīvoklī un puķes uz balkona.
