Gunitu Gravu pazīst daudzi gulbenieši, jo viņa strādā Gulbenes slimnīcas fizioterapijas kabinetā.
Gunitu Gravu pazīst daudzi gulbenieši, jo viņa strādā Gulbenes slimnīcas fizioterapijas kabinetā. Ar masāžu viņa sākusi nodarboties nejauši. “Beidzu medicīnas skolu un strādāju slimnīcā Rīgā. Ļoti slimoja jaunākā meita, bet vecākajai bija nepieciešama masāža. Lai varētu būt kopā un palīdzēt abiem bērniem, izgāju masāžas kursus Latvijas Medicīnas akadēmijā,” atceras G. Grava.
Sākumā masējusi tikai savus bērnus, taču šis darbs ieinteresējis un pilnībā paņēmis savā varā. Atvaļinājuma laikā Gunita brauc uz masāžas kursiem un ir ieguvusi vairākus sertifikātus šajā jomā. “Daru to ar prieku, jo gribas, lai slimnīcā cilvēki var saņemt tikpat daudzveidīgus pakalpojumus kā privātajos kabinetos,” saka G. Grava. Viņa uzskata, ka masāžas procesā pats galvenais ir mīlēt cilvēku. Pacients intuitīvi jūt mediķa negatīvās emocijas, muskuļi savelkas, un masāža gaidīto rezultātu nesniedz.
Sākumā Gunita asi uztvērusi pacientu problēmas. Nu viņa, no darba mājās pārnākusi, vismaz pusstundu atpūšas un sakārto domas. Darba procesā zaudēto enerģiju atgūt palīdz nodarbības trenažieru zālē un skriešana pilsētas stadionā. “Kad strādāju ar pacientu, man eksistē vienīgi viņš. Taču, masējot nākamo cilvēku, ir jāspēj pārorientēties. Nereti daudz vairāk nekā masāža cilvēkam ir nepieciešama iespēja izrunāties,” uzskata G. Grava.
Viņa dzimusi Dobelē, taču bijusi tikai nepilnus divus gadus veca, kad ģimene pārcēlusies uz Gulbeni. Mācījusies Gulbenes 1. vidusskolā, pēc
8. klases beigšanas mācības turpinājusi Rīgas 3. medicīnas skolā. “Rīga man liekas liela, pelēka pilsēta. Esmu kādu laiku tur dzīvojusi, tomēr atgriezos Gulbenē. Man patīk, ka te ir tīrs un svaigs gaiss, viss dzīvīgi zaļš, mazāka burzma un nav stresa,” stāsta G.Grava.
Viņas lielākais prieks ir meitas Sabīne un Anete. Abas dziedājušas bērnu popgrupā “Mākonītis”, taču finansiālu apsvērumu dēļ jauko nodarbi nācies pārtraukt. Nu abas meitenes apmeklē Gulbenes bērnu mūzikas skolu. “Nākotnē skatos ar bažām, jo medicīnas māsa, kura viena audzina divus bērnus, diezin vai spēs nodrošināt viņiem izglītību. Pat tad, ja bērns tiek budžeta grupā, viņam ir nepieciešama nauda ceļam un uzturam. Labi, ja otrajā gadā kaut kur iekārtosies darbā un piepelnīsies,” skumji secina G. Grava.
Tomēr viņa sevi uzskata par optimisti. Šī īpašība mantota no vecākiem Veiksmas un Daiņa Vaitaišiem. Brīvajā laikā Gunita apciemo māsu Sanitu. “Mammai mēs esam divas meitas, un ir piecas mazmeitas. Arī māsas vecākās meitas dziedāja “Mākonītī. Kad tiekamies, dažreiz iznāk arī padziedāt,” stāsta G. Grava.s
