“Dzirksteles” konkursam ir pieteikts arī gulbeniešu Imanta un Ligitas Sprudzānu dārzs Krasta ielā, par ko saimniece Ligita uzzinot bija ļoti pārsteigta.
Ligita pieticīgi bilst, ka ne ar ko īpašu viņas dārzs neizceļas, taču ir redzams, ka saimnieki iegulda pietiekami daudz darba, lai savu mājvietu uzturētu kārtībā un padarītu to skaistu un baudāmu ne vien sev, bet arī apkārtējiem.
Ar padomiem palīdz dārzniece
Ligita stāsta, ka šajā īpašumā viņi dzīvo jau 22 gadus. Vīrs Imants pats uzcēlis māju, un tas esot viņa sirds darbs, bet pēc tam pamazām ir sākta iekārtot un apzaļumot arī mājas apkārtne, protams, gadu gaitā dārza izskats ir mainījies. Ligita atklāj, ka šogad pirmo gadu viņai talkā nākusi arī dārzniece, kas palīdzējusi ar saviem padomiem. Lai nebūtu tik daudz jāravē puķu dobes, tagad dārzā vairāk ir skujeņu, taču tik un tā vietām gan puķu podos, gan arī puķu dobēs aug puķes, kas zaļo zonu atdzīvina ar savu krāšņumu. Ligitai patīk, ka vasaras puķes var arī nogriezt un ielikt vāzē. Viņa atklāj, ka dārzs zied, sākot no pavasara līdz vēlam rudenim. “Atsevišķas puķu dobes ir likvidētas, uzaudzējot zālāju, taču pavasaros tajā vietā, piemēram, zied narcises, sniegpulkstenītes, tulpes, un es arī ļauju tām tur augt – izskatās skaisti. Tāpat ir arī ar lilijām,” stāsta Ligita. Viņai patīk visas puķes, bet vismīļākās ir gladiolas, jo viņa ir augusta cilvēks. Arī uz dzimšanas dienu Ligitai visi vienmēr dāvina gladiolas. Tiesa, viņas pašas dārzā gan šo puķu nav. “Tās ne visās vietās aug, arī ar saglabāšanu man neveicās, tādēļ ar gladiolu audzēšanu es neaizraujos, taču ļoti priecājos, kad man tās uzdāvina,” saka Ligita.
Dārzā strādā ar prieku
Redzot veikalā kādas interesantas puķes vai augus, protams, arī Ligitu pārņem vēlme, iegādāties kaut ko savam dārzam, taču dārzniece tagad viņu cenšas piebremzēt, sakot, ka visu savā dārzā gribēt nevar. “Tagad esmu sākusi atsijāt, ko man vajag un ko nevajag. Gribēties var daudz ko, bet ir jāskatās, vai viss sader kopā, jāpiedomā arī, kur konkrēto augu stādīt,” stāsta Ligita, piebilstot, ka jāņem vērā arī tas, ka viņu īpašumā ir diezgan mālains un zeme nav īpaši auglīga, tā ir diezgan daudz jāiestrādā, taču saimniece uzsver – ar mīlestību kopjot, visu var paveikt.
“Dārzs manā dzīvē aizņem diezgan lielu vietu. Katru vakaru puķes ir jāapčubina, jāaplej, citādi tās aizies bojā. Un es to daru labprāt. Man patīk arī pastaigāt un vienkārši paskatīties, kā viss aug. Patīk arī pļaut zāli. Pēc garās darba dienas pie datora pļaut zālāju ir ļoti laba fizkultūra un atpūta. Es to daru ar baudu. Dārzs man tiešām ir savai labsajūtai un dvēseles baudai. Reizēm vakaros sēžu, skatos un priecājos. Ja vēl atbrauc ciemos bērni un izsaka komplimentu, ka izskatās skaisti, tad ir stimuls censties!” Ligita atklāj, ka arī viņai saistībā ar savu dārzu ir dažādi mazi sapnīši, ko pamazām cenšas arī realizēt. “Šovasar gribējām izrakt dīķīti, diemžēl neizdevās, bet nekas – gan jau nākamgad izdosies!” Un tā būs arī ar pārējiem sapņiem.
