“Dzirkstelē” pēc palīdzības vērsušies vairāki alūksnieši, kas dzīvo Pils ielas 38. namā.
“Dzirkstelē” pēc palīdzības vērsušies vairāki alūksnieši, kas dzīvo Pils ielas 38. namā. Ārēji ēka izskatās labi, bet pēdējās kāpņu telpas 46., 47., 49., 50., 52., 53., 55., 56. un 58. dzīvoklī istabās, kurām viena ārējā siena vērsta uz dienvidaustrumiem, dzīvot var vienīgi siltās un sausās vasarās. Lietainā laikā sienas ir mitras, tāpēc tapetes čokurojas un lobās. Mitras ir arī drēbes skapī. Tās pelē, lai gan saulainās dienās tiek turēti vaļā logi. Ziemās sienas nereti apledo.
“Šajā namā dzīvoju kopš 1996. gada. No divām istabām dzīvoklī varam izmantot tikai vienu. Bezpeļņas organizācijas “Alūksnes nami” vadība saka: “Ja gribat dzīvot savos komfortablajos dzīvokļos, tad siltiniet tos”. Bet mēs jau negribam komfortu un neprasām dzīvokļu remontu. Mēs gribam tikai to, kas īrniekiem pienākas pēc Latvijas būvnormatīva LBN – 402 “Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi”,” saka 46. dzīvokļa iedzīvotājs Jānis Voicišs un citē minēto dokumentu: “Visi māju konstrukciju bojājumi, kas pazemina konstrukciju izturību un stiprību, siltumtehniskās un ūdensaizsardzības īpašības vai kuri var izraisīt nelaimes gadījumus cilvēkiem, jānovērš nekavējoties to sākuma stadijā, veicot tehnisko apkopi vai kārtējo remontu iespējami īsos termiņos.” J. Voicišs uzsver, ka minētie pasākumi jāveic uz mājas īpašnieka rēķina.
46.dzīvokļa slikto stāvokli apliecina apsekošanas akts, ko jau 1999. gada 9. aprīlī sastādījusi SIA “Alūksnes nami” inženiera Erharda Sepa vadīta komisija. Tā konstatējusi, ka mazākās istabas ārējās paneļu sienas apakšējais stūris ir mitrs, pa paneļu šuvēm nāk iekšā ūdens, kā rezultātā istaba ir mitra, un tajā dzīvot nav iespējams.
“Guļamistabas ārējā siena visu laiku ir mitra. Temperatūra šajā telpā ziemā nepārsniedz 12 līdz 13 grādus. Dzīvoklī dzīvoju jau 20 gadu, un visu laiku mokos ar bronhītu. Domāju, ka slimība man ir no mikluma un aukstuma,” saka 52. dzīvokļa saimniece, pensionāre Marija Kazakova. Otrā istabā gala sienu ģimene par saviem līdzekļiem noklājusi ar plēvi, kas aiztur miklumu. Nu vismaz tapetes turas un siena izskatās glīti. Taču mitrumā paneļu drupšana turpinās, par ko liecina tas, ka balkona durvis ir nosēdušās un nevar aizvērt.
“Gala istabā siena allaž ir mikla. Lietus laikā ūdens tek lejup straumēm un uz grīdas veidojas peļķes. Tapetes istabā ir mainītas jau vairākkārt. Ziemā siena apsalst ar vairākus centimetrus biezu ledus kārtu. Šādā telpā dzīvodama, esmu iemantojusi reimatismu, bet naudas, par ko ārstēties, nav. Es tiešām nesaprotu, par ko maksāju ,” stāsta pensionāre Biruta Skudra, kas dzīvo 56. dzīvoklī.
Iedzīvotāju sūdzības apstiprina speciālisti
Situācijas nopietnību atzīst arī Alūksnes pilsētas domes Būvniecības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Anita Šteinerte un būvinspektore Aina Kaukala. “Vēršam uzmanību uz ēkas dienvidu galu, pa kuru nepārtraukti iekļūst ūdens. Veicot fasāžu izskaistināšanu, lūdzam lielāku uzmanību pievērst ēku tehniskajam stāvolim, informējot iedzīvotājus par gaidāmajām darbībām,” teikts SIA BO “Alūksnes nami” adresētajā vēstulē, kas uzrakstīta 2000. gada 23. augustā.
5. oktobrī A. Kaukala par Pils ielas 38. nama iedzīvotāju problēmām informējusi arī Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāju. “60 dzīvokļu dzīvojamā ēka Pils ielā 38 ir būvēta pēc tipveida projekta sērijas 467 A un nodota ekspluatācijā 1979. gadā. Ārsienas būvētas no keramzītbetona paneļiem ar apdares šuvēm no iekšpuses un ārpuses. Paneļu biezums fasādes garenvirzienā – 300 milimetri, galos – 380 milimetri. Apsekojot ēkas dienvidu gala sienu, konstatēju: no iekšpuses tā visa ir mitra, nopelējusi; ārsienu konstrukcija deformējusies, ir novirzes no vertikālās ass. Secinājums: ēkas tehniskais stāvoklis neatbilst būvnormatīvu prasībām. Nepieciešama šuvju hermetizācija un ēkas siltināšana. Tā kā galvenās konstrukcijas nav apmierinošā tehniskā stāvoklī, pirms darbu uzsākšanas nepieciešams sertificēta speciālista slēdziens un ēkas renovācijas būvprojekts,” raksta A. Kaukala.
Amatpersonas ieinteresētību neizrāda
Nama iedzīvotāji ir ļoti sašutuši par Alūksnes pilsētas domes un SIA bezpeļņas organizācijas “Alūksnes nami” neieinteresēto attieksmi šīs problēmas risināšanā.
“Esam daudzkārt vērsušies ar mutiskiem un rakstiskiem lūgumiem pie mājas pārvaldniekiem gala sienu salabot, bet tālāk par vairāku gadu garumā ieilgušiem solījumiem neesam tikuši. Atbrauc divos gados reizi rudenī vai lietus laikā, dažas stundas kaut ko pašpaktelē un aizbrauc. Situācija no tā neuzlabojas. Mums, iedzīvotājiem, atliek salt un maksāt par pievadīto siltumenerģiju simts procentu apmērā, rēķinoties ar to, ka kavējuma nauda ir 0,5 procenti no nenomaksātās summas par katru nokavēto dienu,” saka 38. ēkas pēdējās kāpņu telpas iedzīvotāji.
