Atklāta vēstule Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, aizsardzības ministram Artim Pabrikam.
Rakstu jums Daugavas Vanagu organizācijas vārdā, atgādinot, ka Latvijas Republikas valdība netur savu solījumu, kas tika pieņemts un vēl vienmēr spēkā esošs – “Saeimas deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kas pieņemta 1998.gada 29.oktobrī.
Citēšu deklarācijas otrā lapaspusē rakstīto: “Latvijas kā okupētas valsts tiesības pret okupētājvalstu pieļautajiem starptautisko tiesību normu pārkāpumiem tās teritorijā nodrošina minētā Hāgas konvencija, kas nosaka: “Karojošai pusei, kas pārkāpusi šos noteikumus, ir jāmaksā kompensācija.” Tāpēc Latvijas valdības pienākums ir:
1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās; 2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs. Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis.”
Šo lēmumu Latvijas valdība nekad vēl līdz šim nav pildījusi.
16.martā visi Latvijas ministri pazūd no redzesloka, lai tikai nav jāatbild ārzemju presei. Man ir jautājums šodienas Latvijas valdībai: vai jūs esat droši, ka šodienas latviešu karavīri netiks nievāti 50 gadus vēlāk, kā tas notiek ar leģionāriem šodien?
Daugavas Vanagu organizācija, bijušie leģionāri un patriotiski noskaņoti latvieši cer, ka šogad izpildīs to, ko daudzi politiķi solīja pirms vēlēšanām: ka beidzot Latvijas valsts maksās pabalstu bijušajiem leģionāriem. No 19.divīzijas leģionāriem Latvijā ir palikuši dzīvi tikai pāris tūkstoši – tagad jau veci un daudzi ar Sibīrijā sagrautu veselību.
Ir pats pēdējais laiks šos varoņus no valsts puses atbalstīt un arī godināt. Par to tika runāts priekšvēlēšanu kampaņas laikā, un es ceru, ka šī Saeima beidzot pildīs savus pienākumus pret tautas dēliem, kas deva visu savai valstij.
Vēlos arī jautāt, kas noticis ar starpvalstu līgumu, kas nosaka “Latvijas apbedījumu” statusu Krievijas Federācijas teritorijā? Vai lietas progresējušas par mūsu karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu Krievijā? Vai jūs nedomājat, ka 65 gadus pēc Otrā pasaules kara būtu laiks latviešu zēniem nākt mājās atdusēties Latvijas smiltājā Lestenes Brāļu kapos vai citur?
Lūdzu, sāksim kaut ko darīt, lai tā lieta īstenotos. Daugavas Vanagi labprāt nāktu talkā. Daugavas Vanagi, sasauksimies!
