Atkal klāt pavasaris, un klāt arī kūlas dedzināšana. Lai arī ik gadu šīs sērgas dēļ notiek daudz postošu ugunsgrēku, nereti pat ar ļoti bēdīgām sekām, kūlas dedzinātāji nerimstas gadu no gada. Un šogad ieilgušā pavasara dēļ viņi laikam bija ļoti nocietušies, toties tagad tiek dedzināts uz nebēdu. Vakar glābšanas dienests, piemēram, ziņoja, ka vienas diennakts laikā Latvijā esot tikuši reģistrēti 135 kūlas ugunsgrēki, vairākas reizes esot dedzis arī mežs. Turklāt, piemēram, Neretas novadā kūla degusi 15 hektāru platībā, savukārt Balvu novadā – 9 hektāru platībā. Arī mūsu pašu Stāmerienas pagastā esot nodeguši 2 hektāri. Jā, ir jau gan arī, kur izpausties. Ja pabrauc pa novadu, ne vienā vien vietā gar ceļa malām plešas lauki ar pērno zāli. Kad tādai tiek pielaista uguns un vēl uzpūš vējš, liesmas paceļas vairāku metru augstumā un lielā ātrumā metas uz priekšu, aiz sevis atstājot vien melnu zemes pleķi. Arī tepat pilsētā pietiek nesakoptu vietu, un te nereti grēko arī bērni, kas, ziņkāres vadīti, iemet sērkociņu zālē un paši metas bēgt, lai, kaut kur noslēpušies, vērotu, kā ugunsdzēsēji brauc un cīnās ar ugunsliesmām. Brīdī, kad uguns tiek pielaista vecajai, sausajai zālei, neviens jau neaizdomājas, ka viss var izvērsties daudz ļaunāk, nekā tobrīd izskatās, un šāda izklaide var beigties slikti. Tikai pēc tam bailēs ieplešas acis un vairs nesaprot, ko tagad darīt. Un kur tad vēl ugunsdzēsēju ieguldītais darbs! Pavasaris viņiem laikam tiešām ir karstākais darba laiks, kad par spīti visiem brīdinājumiem dedzināts tiek atkal un atkal.
