Beļavas pagasta “Jaunsētās” šodien laba vēlējumi vārdadienā tiek veltīti 73 gadus vecajam Alfrēdam Priedeslaipam, kurš kopš 1996.gada ir pelnītā atpūtā. Viņš nenoliedz, ka saņemt tos vienmēr esot patīkami.
“Tajā gadā, kad es dzimu, mans tēvs strādāja par pusgraudnieku tepat Naglenē pie saimnieka Alfrēda Graša. Saimnieks vecākiem sacījis: “Nav ko ilgi gudrot, sauciet dēlu manā vārdā!” Tā tiku pie saimnieka vārda,” stāsta Alfrēds. Lai būtu īsāk, paziņas viņu visbiežāk saucot par Fredi. “Darbabiedri, kad vēl strādāju, sauca arī par Fričku. Nav nekādas vainas. Es neņemu ļaunā.” Pēc izglītības Alfrēds ir agronoms un hidrotehniķis. Kādu laiku viņš bijis meliorācijas drenu brigādes brigadieris un komandējis trīs kausu ekskavatorus. Daļa darba mūža aizritējusi arī bijušajā Gulbenes maizes ceptuvē, strādājot par kurinātāju.
Vaļasprieks – bites
Pēc Stāmerienas lauksaimniecības tehnikuma beigšanas 1958.gadā Alfrēds pievērsies biškopībai. Šis vaļasprieks turpinājies, arī mācoties Mālpils sovhoztehnikumā. Saimnieks bēdā, ka pagājusī aukstā ziema paveikusi savu – no 32 bišu saimēm izdzīvojušas tikai 3. “Bišu stropi atrodas netālu no mājām, bet dziļā sniega dēļ līdz tiem netiku, jo vienas kājas vietā ir protēze, bet sniegs – līdz krūtīm. Šobrīd aprūpējamas deviņas saimes. Sešas bišu saimes šopavasar pašas saspietoja tukšajos stropos. Šogad esmu izsviedis aptuveni 32 litrus medus. Ja karstais laiks turpināsies, nekāda ienesuma nebūs, jo ziedi sakalst,” sūrojas Alfrēds.
Audzējis gladiolas
Savulaik Alfrēds kolhozā “Zarjā” strādājis par agronomu un audzējis gladiolas. Krāšņie ziedi simts metru garās un metru platās vagas pārvērtuši daudzkrāsainās upēs. Audzētas arī tulpes un narcises. Puķes Alfrēdam patikušas vienmēr. Viņš stāsta, ka gladiolu sīpolus realizējis ar dārzkopības un biškopības biedrības “Aromāts” starpniecību, kā arī pats vedis uz Siguldu. “Jaunsētās” arī tagad zied daudz dažādu puķu, cita par citu krāšņākas. Alfrēds stāsta, ka par tām tagad gādājot meita. “Žēl, ka mani labākie dzīves gadi ir aizgājuši. Tik daudz ko vēl varētu padarīt. Šodien lielus darbus vairs man nepaveikt, labi, ka savu istabu varu uzkopt, traukus nomazgāt, līdz bitēm aizstaigāt, kādam padomu iedot, ar kādu pajokot. Jādzīvo vien ir, jo dzīvs zemē neielīdīsi,” nopūšas Alfrēds. “Manos gados varu darīt tikai to, ko atļauj veselība.”
