Dzelzceļa vairs nav, bet tā kopšanas cirte notiek! Tik absurda ir situācija, kurai sabiedrības uzmanību pievērst cenšas Gulbenes novada domes deputāte Ilze Mezīte.
Gulbenē 30 kilometrus garā posmā, Gulbenes-Ieriķu bijušā sliežu ceļa malās uz valsts īpašumā esošās zemes (kuras pārstāve ir Satiksmes ministrija), kuru apsaimnieko “Latvijas dzelzceļš”, vairākas dienas turpinās kopšanas cirte. Uz vietas strādā individuālais komersants “Excess” no Jēkabpils, kuru darbā norīkojusi SIA “Latvijas koku eksports” no Rīgas, bet pasūtītājs ir akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”. Ciršanai abās pusēs Gulbenes-Ieriķu ceļam (tāds patiešām ir, taču pa to patvarīgi uz savu galvu brauc autovadītāji, nevis vilcieni) pakļauti gan krūmi, gan lietaskoki, tostarp arī pirms aptuveni 60 gadiem stādīta ozolu rinda.
“Tā ozolu rinda atrodas tālu no bijušā sliežu ceļa, tālāk par sešiem metriem un netālu no manām mājām Ozolkalnā. Šie koki netraucē! Kāpēc jācērt?!” “Dzirkstelei” saka I.Mezīte. Savukārt “Dzirkstele” neformālā sarunā ar koku cirtējiem no “Excess” uzzināja: ja netiek cirsti arī lietaskoki, neesot iespējams gūt cerēto peļņu. Strādnieki pauda, ka viņiem ir precīzi iemērīta zona un ar sarkanas krāsas atzīmēm norādīta josla, kādā drīkst cirst visus tajā esošos kokus. Ja kāds no tiem ir īpašs un saglabājams, tad varot mēģināt ar strādniekiem draudzīgi vienoties.
Situāciju turpinās pētīt
Pēc I.Mezītes domām, nevar attaisnoties ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža, kas paredz, ka bez vietējās pašvaldības atļaujas drīkst cirst kokus “dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību”. Gulbenes-Ieriķu dzelzceļa sliedes taču jau pirms 13 gadiem ir demontētas!
Viņa par to vakar runāja arī novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē, kuras gaitā domes izpilddirektorei Sarmītei Krišānei tika uzdots noskaidrot situāciju līdz galam un informēt par to novada deputātus. Novada domes juriste Inta Bindre skaidroja: “Ja šajā zemes gabalā ir reģistrēts dzelzceļš un nav mainīts tā statuss, tad pašvaldība neko nevar pateikt.” Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš atbalstīja I.Mezītes iniciatīvu un uzsvēra, ka ozoli ir noteikti jānosargā. Arī viņam savā pagastā bijusi līdzīga pieredze. I.Mezīte uzsvēra: aktualizējot šo problēmu, iespējams, izdosies nosargāt citus vērtīgus kokus, kuri speciāli stādīti aug sliežu ceļu malās Gulbenes novada teritorijā.
Sola ozolus saudzēt
Akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” mediju attiecību vadītājs Māris Ozols “Dzirkstelei” saka – tiekot kontrolēts, lai Gulbenes-Ieriķu bijušās dzelzceļa līnijas kopšanas cirtes laikā ozoli netiktu izzāģēti. “Tā ir stingra prasība,” viņš uzsver. Toties esot atļauts izzāģēt citus kokus un līdztekus – arī krūmus. Tā “Latvijas dzelzceļš” arī nodrošinoties pret iespējamajām zādzībām – nelikumīgas koku ciršanas. M.Ozols arī skaidro, ka dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platums ir atšķirīgs un bieži vien tas pārsniedz sešus metrus. Viņa rīcībā esot informācija, ka “šajā rajonā šī josla varētu būt pat līdz 30 metriem plata abos virzienos”, bet vietām Latvijā tā sasniedzot pat 60 metrus.
2003.gadā “Dzirkstele” rakstījusi, ka Gulbenes rajona padomes sēdē nolēma neatbalstīt akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” Infrastruktūras pārvaldes priekšlikumu pārņemt savā pārziņā Ieriķu-Gulbenes un Gulbenes-Vecumu dzelzceļa līnijas. 2009.gada 8.oktobrī pie šā paša jautājuma pēc savas iniciatīvas atgriezās Gulbenes novada dome, kura paziņoja, ka vēlas pārņemt šo līniju tūrisma takas izveidei, taču šoreiz saņēma atteikumu.
