Uz baltas papīra lapas rindu pa rindai attīstās domas – vārds aiz vārda, pārtraukums, atkal jauns vārds un tā dienām un naktīm. Vai pietiks garajam mūžam? Pietiks. Pašas domas taču ir spēks! Jā! Acu priekšā kā dzīva gleznojas aina.
Kāpnes ir garas un pastāvas. Ai, cik bezgala garas ir slimnīcas kāpnes! Kurš gan to nav izjutis Gulbenes slimnīcas telpās. Ļoti gudri, zinoši ārsti daudziem cilvēkiem te atdevuši dzīvību. Bet kas notika ar mūsu balto slimnīcu? Tā Gulbenē bija ļoti ilgus gadus… Nav vairs. Kāpēc? Domes priekšsēdētāja S.Daudziņa saka: “Vainīgo nemeklēsim!” Nē! Vainīgais jāmeklē, vai vadība pazudusi, varbūt noslīkusi vai kas cits. Senāk tādu rīcību – iestādes gremdēšanu – tiesātu! Ka var izsaimniekot budžeta līdzekļus? Es domāju, ka bijušais domes priekšsēdētājs N.Stepanovs nekad to nepieļautu.
Bet gribu pastāstīt arī kaut ko gaišāku. Slimoju ar jaukta tipa bronhiālo astmu. Agrāk daudz ārstējos Stradiņa slimnīcā Rīgā. Tagad mans ģimenes ārsts ir E.Luguzis. Šķiet, reizēm es viņam esmu jau apnikusi. Droši vien ne tikai ārstam, jo arī sev. Dakter, sirsnīgs paldies jums par rūpēm! Tiešām šī slimība prasa ļoti daudz, jo ne visi mediķi ir gatavi to ārstēt. Paldies arī medicīnas māsiņai Sidorovai par sapratni! Nesen brīvdienās man uznāca kārtējā astmas lēkme, kad likās – viss. Ļoti pateicos farmaceitei A.Dillei, kura tieši tad ienāca pie manis. Viņa tūlīt sameklēja man zāles. Vēlā vakarā sazvanīju dakteri J.Landsmani, kura ieteica man, ko un kā darīt. Šī mediķe mani jau otro reizi ir izvilkusi no bedres, no viņas staro labestība un ticība nākotnei. Nekad viņa man nav atteikusi savu palīdzību. Tencinu no sirds! Tādu kā jūs mums vajadzētu daudz jo daudz. Nav pat vārdu, kā pateikties! Izšķirošos brīžos blakus gadās cilvēki, kas ļoti izpalīdz. Man tādi ir V.Šūpola, A.Dille, V.Mikova, J.Jaspers un citi. Visus jau nevar nemaz nosaukt. Liels, liels paldies jums visiem, jo cita jau man nav ko dot.
