“Man te viss ir ļoti vienkārši,” sākot sarunu, saka Viktors Podziņš no Stāmerienas, kurš jau gadu ir sertificēts pirtnieks. Pirts zinībās viņš pusotru gadu skolojies pie Ziedoņa Kārkliņa – sertificēta pirtnieka un dziednieka. Pirms gada savā īpašumā ”Meženiekos” tapusi arī pirts, kas joprojām pamazām tiek pilnveidota, bet ar tās pirts gariņu un pirtnieka pēršanas prasmi jau paspējuši iepazīties daudzi cilvēki.
Viktoram jau kopš bērnības pirts patikusi. “Esmu dzīvojis dzīvoklī un mazgājies dušā un vannā, bet man tas nekad nav paticis. Mans ķermenis vienmēr ir prasījis kaut ko vairāk. Pirms desmit gadiem mana vectēva īpašumā tika uzcelta pirts. Visi braucām pērties, bet pirts krāsns nolietojās. Jaunā pirts krāsns tika pirkta veikalā, tomēr vairs nebija tāda kā pati pirmā. Man radās veselības problēmas, bet tabletes īpaši neatzīstu, tāpēc braucu uz Rīgu pie mūsu novadnieces dakteres Baltiņas uz adatu terapiju. Viņa ir reiki speciāliste, kā arī nodarbojas ar Austrumu medicīnu. Uzsākām sarunu par pirti. Bildu, ka pēc pirts parasti jūtos labi. Ieminējos, ka esmu dzirdējis par Z.Kārkliņu. Izrādījās, ka arī daktere bija mācījusies pie viņa. Tā arī es sāku braukt uz kursiem,” stāsta Viktors. Tolaik viņš plānojis būvēt lielu pirti. Tai nolūkota gan vieta, gan izrakts liels dīķis, bet, lai neaizmirstu iegūtās zināšanas, Viktors tomēr ķēries pie mazākas pirts celtniecības, kas iesvētīta pērn novembrī. “Kad saņēmu sertifikātu, domāju – nu gan visu zinu par pirtīm, bet izrādījās, ka vēl ir ļoti daudz nezināmā, tāpēc turpināšu apmeklēt kursus. Arī no lielākas pirts celtniecības neesmu atteicies,” apņēmīgi saka pirtnieks.
Labs pirts gariņš
Sākotnēji Viktors gribējis, lai būtu melnā pirts, bet tad padomājis, ka viss nokvēps, tāpēc izdomājis, ka pirts akmeņus krāsns kurināšanas laikā var nosegt ar metāla vāku. “Uguns iet caur akmeņiem, kā tam pirtī jābūt. Vākā ir atvere, kas kurināšanas laikā ir savienota ar skursteni, lai izvadītu dūmus. Kad pirts ir izkurējusies, skurstenis un vāks tiek noņemti,” Viktors demonstrē vāka noņemšanas procesu. Izrādās, ka arī kurš katrs akmens nav derīgs pirtij. “Ar akmeņiem ir tāpat kā ar zāli. Mēs paskatāmies uz pļavu un tur saskatām tikai zāli un sienu, bet pļavā ir simtiem dažādu atšķirīgu augu. Tāpat nav arī divu vienādu akmeņu. Man nav šīs akmeņu izjūtas, tāpēc talkā aicinu cilvēkus, kuriem tā ir. Izrādās, ka vislabākie akmeņi esot tie, kas jūrā. Var izmantot arī jūrmalā savāktus oļus, bet arī tie ne visi der pirtij. Ja nav izraudzīti pareizie akmeņi, to uzreiz var just. Lai gan pirts vēl jāpilnveido, tomēr tās pirts gariņš ir labs, jo visu darījām ar labām domām. To atzina arī Z.Kārkliņš. Neviens no pirts nav aizbraucis ar kaut ko neapmierināts,” stāsta Viktors. Arī viņš pats vispirms ir sadraudzējies ar pirts gariņu.
Pirts liek ieklausīties sevī
Pirtnieks atšķirībā no klientiem uzskata, ka pati pēršana nav galvenā. Galvenais esot pirts process, kas ziemā ilgstot no 3,5 līdz 4 stundām. Viss esot atkarīgs no tā, cik ātri cilvēks sāk svīst. “Ienākot pirtī, ķermenim vispirms ir jāļauj izsilt. Temperatūra pirtī ir 60 līdz 65 grādi. Šī nav somu pirts, kur 120 grādos cilvēks jau pēc piecām minūtēm ir nosvīdis. Šāds karstums veselībai nemaz nenāk par labu. Tad, kad cilvēkam sāk izdalīties sviedri, dodamies laukā no pērtuves, lai katrs cilvēks izvēlētos sev tīkamāko ķermeņa skrubi un veiktu pirmo ādas attīrīšanu,” stāsta Viktors. Par pirtnieka paša gatavoto skrubju daudzveidību liecina uz plaukta sarindotie trauki. Viktors smejas, ka tikai sāli pērkot veikalā. “Ķermeņa skrubim izmantoju visu, ko iespējams savākt, piemēram, kastaņus, ozolzīles, ozolu, egļu, kārklu mizas, cidoniju, ābolu sēkliņas. Visu to kaltēju un tad samaļu. Lielisks mīkstais skrubis ir kafijas biezumi, bet asāku izjūtu cienītājiem – samaltas olu čaumalas. Visparastākais skrubis ir sāls un soda,” stāsta pirtnieks. Kad skrubis noskalots un ķermenis nožuvis, viņš iesaka ādu pabarot, piemēram, ar medu. Cik reizes pērties, tā esot paša cilvēka izvēle, ieklausoties savās izjūtās. Slotas pirtnieks žāvē pirtsaugšā. Ejot ārstnieciskajā pirtī, Viktors neiesaka lietot alu, bet izraudzīties kādu zāļu tēju. Izbaudīt to, ko spēj dot pirts, esot iespējams tikai tiem cilvēkiem, kas spējot atbrīvoties no iekšējās spriedzes. Vienā reizē Viktors spējot nopērt trīs klientus, jo pēršana paņemot daudz enerģijas. Arī nopērtajam esot jājūtas kā vieglā reibonī.
Ļauj doties pastaigā
Pirti ieskauj dabiskās pļavas, pakalni un meža ieloki. Visiem, kas atbrauc uz pirti, Viktors vispirms iesaka doties nelielā pastaigā pa pļavām un salasīt visus tos augus, kas cilvēkam vislabāk patīk. “Katrs cilvēks vienmēr salasa tieši tos augus, kas viņam ir vispiemērotākie, tāpēc tos lieku klāt arī pirtsslotai. Neko neliedzu. Esmu novērojis, kas cilvēki arvien vairāk vēlas dzīvot saskaņā ar dabu. Klausīties putnu balsīs, raudzīties ugunskura liesmās vai debesīs. Visos kokos esmu izlicis dabai pieskaņotus putnu būrus. Izrādās, ka putniem tie ļoti patīk. Arī stirnas no mums nebaidās. Dzīvnieki ļoti ātri saprot, kad cilvēki viņiem nedara pāri. Man viss te ir dabisks. Ķīmiju iekšā nelaidīšu,”stāsta Viktors.
