Latvijas dzimšanas dienu arvien vairāk svinam ģimenēs, svinam personiski kā savus svētkus un vienlaikus vēlamies arī pulcēties kopā publiskos pasākumos, lai satiktos, smeltos spēku un izjustu lepnumu par savu valsti un tiem, kuri veicinājuši tās plaukumu. Cilvēki piedalījās ekumeniskajā dievkalpojumā Gulbenes katoļu draudzes baznīcā. Daudz ļaužu bija svinīgajā pasākumā Gulbenē kultūras centrā. Zāle bija pilna un vietas balkonā bija aizņemtas. Arvien vairāk cilvēku kopā pulcējas arī uz kopīgu himnas dziedāšanu un salūtu. Par to man ir patiess prieks un gandarījums.
Pasākumu 18.novembrī Gulbenē bija daudz, tātad svētku noskaņu varēja rast, turklāt ne tikai pilsētas, bet arī lauku iedzīvotāji, jo šajā dienā atzīmēt Latvijas Republikas proklamēšanas 94.gadadienu novada centrā bija aicināti visi. Ziedi sagūla arī pie Gulbenes pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem.
Man pašai šajos svētkos prieks bija divtik liels, jo pirmo reizi mūžā esmu kļuvusi par vecmāmiņu mazam puisītim, kurš vēl kopā ar savu māmiņu uzkrāj spēkus. Laimes sajūta mijas ar ģimenes rūpēm un raizēm. Mazais varēja vēl pagaidīt ar nākšanu pasaulē, tomēr viņš izvēlējās piedzimt tieši 18.novembrī.
