Jauno gadu 87 gadus vecā, vēsturiskā Gulbenes dzelzceļa stacijas ēka, visticamāk, sagaidīs ar jaunu skārda jumtu, jo vecais vietām tecēja, “Dzirksteli” informē stacijas priekšnieks Juris Aņisimovs.
Lai cerētie termiņi tiktu ievēroti, celtnieki no Rīgas strādājot bez brīvdienām un darbs uz priekšu virzoties strauji.
“Jumts tiks sakārtots autentisks, jo Gulbenes dzelzceļa stacija ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,” “Dzirkstelei” uzsver akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” Nekustamo īpašumu direkcijas direktora vietnieks Ģirts
Legzdiņš.
Lai saglabātu ēku, ir jāsāk ar jumta nomaiņu, uzskata J.Aņisimovs. Viņš piebilst, ka iespēju robežās ēkai būtu vajadzīgs arī kosmētiskais remonts.
Stacijas ēka pašlaik iedzīvotāju drošības dēļ ir norobežota.
Šī ēka ir viena no lielākajām un greznākajām staciju ēkām Latvijā. Ēka celta klasicisma stilā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera Federa (1868-1936) projekta. Tās celtniecība pabeigta 1926.gadā. Ēka sagrauta 1944.gadā uzlidojumu laikā. Gandrīz pilnībā nopostīto pasažieru ēku faktiski uzbūvēja no jauna vācu karagūstekņi. Atjaunošanas darbs tika paveikts labā kvalitātē, un ēka arhitektoniski un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras no oriģināla.
Agrāk Gulbene bija nozīmīga mezgla stacija, bet mūsdienās, pēc līniju Ieriķi-Gulbene un Gulbene-Pitalova slēgšanas, tās nozīme ir lokāla. Gulbenē pastāv mazintensīva kravas satiksme, bet regulāra pasažieru satiksme uz Rīgu pārtraukta kopš 2011.gada 1.februāra, tomēr atsevišķos gadījumos (dažās svētku dienās un, lai piegādātu pasažierus Gulbenes-Alūksnes šaursliežu vilcienam) dīzeļvilciens kursē no Rīgas līdz Gulbenei. Toties ir saglabāti regulārie pasažieru pārvadājumi Gulbenes-Alūksnes bānītī divas reizes dienā. Pirms 110 gadiem – 1903.gada 15.augustā – tika atklāta kustība 210 kilometrus garajā Pļaviņu-Gulbenes-Alūksnes-Valkas šaursliežu dzelzceļā. Kopš 1973.gada, kad slēdza Apes-Alūksnes posmu, šaursliežu dzelzceļš ir saglabājies.
