SIA BO “Gulbenes – Alūksnes bānītis” direktors Osvalds Lucāns: – Man ir prieks, ka pasaulē eksistē tādi ilgdzīvotāji.
SIA BO “Gulbenes – Alūksnes bānītis” direktors Osvalds Lucāns:
– “Man ir prieks, ka pasaulē eksistē tādi ilgdzīvotāji. Vai tas nav brīnums, ka šāds cilvēka veidojums dzīvo tik ilgu mūžu? Tas ir pasaules industriālais mantojums. Ir jau pierasts, ka jaunās tehnoloģijas no zemes vienmēr noslauka kaut ko vecu un vērtīgu. Daudz jau netrūka un arī bānītis būtu “pazudis”. Bet nē, bānītis ir atspēries nākamajam lēcienam – nākamajai simtgadei. Es par to esmu pilnīgi drošs. Ņemot vērā Eiropas praksi, cilvēkiem ir nepieciešamas šādas lietas, katram mums ir sentimentālas ilgas pēc kaut kā senatnīga. Tehnokrātija apnīk. Gribas piedzīvot kaut ko neizjustu, romantisku, un bānītis būs tas, kas to dāvās.
Ja mēs vēl radīsim pie bānīša dzelzceļa sliedēm skaistu, daudzšķautņainu vidi, tas būs lieliski. Tad būs interesanti būt par bānīša pasažieri, jo varēs vērot skaistas ainavas. Mēs taču negribam visu laiku ēst tikai karbonādi vai speķi. Tādēļ jārada “sava virtuve”, kas raksturīga šim reģionam. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk bānītim jāsaglabā lēnais braukšanas stils. Nav kur steigties! Dzīve jau tā tik ātri dzen uz priekšu. Brauciens ir jāizbauda. Ja izdosies rast sponsorus, esam iecerējuši lokomotīves priekšgalā iestiprināt kameru, bet vagonos ievietot televizorus. Tad pasažieri televizora ekrānā varētu vērot lokomotīves ceļu. Jādomā arī par vagonu remontu. Būtībā bānītim arī nākotnē pēc izskata jāpaliek vecmodīgam, tomēr vagonos jārada komfortabli apstākļi. Iespējams, ka nākotnē kādu vagonu varētu veidot arī modernu.”
