Kārtējo reizi tiek cilāta jauniešu alkoholisma problēma. Grozījumi likumā tiek pamatoti ar to, ka alkohola patēriņš jauniešu vidū Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Atkal un atkal tiek nonākts pie tā, ka vecums, kad drīkstētu iegādāties alkoholu, jāpārceļ no 18 uz 21 gadu un pase veikalā jāuzrāda no 18 līdz 25 gadiem. Šim vecuma ierobežojumam ir oponenti, kas norāda tā nesamērību, ņemot vērā, ka no 18 gadiem jauniešiem ir tiesības veidot ģimeni un lietot šaujamieroci. Tā teikt – esmu liels un varu atļauties! Cita runa, vai tas ir labi vai slikti!? Diemžēl paredzēts sods jauniešiem, kas būs lietojuši alkoholu skolā, kopmītnē vai skolas teritorijā, nesodīti nepaliks arī pusaudži, ja iegādāsies alkoholu, kā arī pieaugušie starpnieki, kas ar to apgādā jauniešus utt. Viss jau būtu labi, ja tas viss darbotos. Kā apgalvo kāds portāla lietotājs, komentējot valdības periodiskos pūliņus iegrožot jauniešu (un ne tikai!) alkoholiskās izpriecas, – dzēra, dzer un dzers! Un ne jau likumu grozījumi vai policija to apturēs! Turklāt monētai ir arī otra puse – jo vairāk ierobežos legālo alkohola tirdzniecību, jo vairāk plauks un zels “točkas”. Pētījumi pierāda, ka nelegālā alkohola tirgus Latvijā ir līdzvērtīgs 5 miljoniem litru gadā jeb 2200 kastēm 0,5 l 40% degvīna dienā. Šā gada oktobrī veiktajā aptaujā 40% iedzīvotāju atzīst, ka ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, un aptuveni puse zina, kur to var iegādāties. Ne ko pielikt, ne atņemt. Tas tikai lieku reizi liecina, ka ar aizliegumu ir visvieglāk pierādīt, ka tiek kaut kas darīts, bet labuma no tā nav absolūti nekāda. Rodas jautājums: vai problēma ir tikai alkoholā?
