Jaungulbenes pagasta “Dzidru” māju saimniekam Ivaram Sprudzānam ir pamats lepoties ar ļoti plašu augu kolekciju. Tajā ir aptuveni 200 šķirņu dažādas formas un nokrāsu skujeņi. Simtos skaitāmi arī dekoratīvie krūmi, kur tad vēl dažnedažādas līdz šim neredzētas puķes un klājeniskie augi. Ivars savu kolekciju dārzu nemitīgi papildina ar kaut ko jaunu, katru jaunpienācēju rūpīgi aprūpējot.
“Beidza pastāvēt sociālisma laiks un līdz ar to arī šofera darbs saimniecībā, pūrā atstājot sabeigtu veselību. Savulaik audzējām lopus, bet no tiem atteicāmies. Vairs nav arī lauksaimniecības tehnikas, lai apstrādātu laukus. Vajadzēja domāt, ko darīt tālāk, lai nopelnītu kaut vai maizes naudu. Savulaik, kad nopirkām šo māju, visapkārt bija gara zāle un krūmi. Kad no tiem atbrīvojāmies, sapratām, ka pie katras mājas aug kaut kas skaists un interesants. Sākumā, kad kaut ko interesantu ieraudzīju augam mežmalā vai krūmmalā, nesu uz mājām un iestādīju. Vienam vai otram saimniekam dārzā pamanīju interesantu augu, lūdzu, lai ar mani padalās. Tā pamazām sāku veidot pats savu augu kolekciju. Tai būs jau vairāk nekā desmit gadi,” stāsta Ivars. Kolekcijā visi augi atceļojuši no dažādām Latvijas malām, jo Ivars ir biežs viesis gan stādu audzētavās, gan botāniskajos dārzos. “Dzidrās” augu esot tik daudz, ka vienam kļūstot par grūtu tikt ar visu galā, lai izravētu katru stūrīti, jo augi aizņemot arvien lielāku platību.
Skujeņi – pārāk pierasti
Kalnu priedes, dažādas formas un nokrāsu kadiķi, tūjas un egles sacenšas skuju maigumā un garumā. “Arī es sāku ar skujeņiem, bet tie Latvijā jau ir gaužām pierasti. Skujeņus ne īpaši pērk. Par to pārliecinājos, pavasarī aizbraucot uz kādu tirgu, tāpēc esmu pārtraucis nodarboties ar to pavairošanu. “Burbuļu” brīdis bija tad, kad bagātnieki būvēja lepnas mājas un žogus apstādīja ar skujeņiem. Ja gandrīz metru garš skujenis jāpārdod par četriem pieciem latiem, tas ir tikpat kā par velti,” uzskata kolekcionārs. Skujeņi labi augot jebkurā vietā, tikai tūjām vajagot mitrāku augsni, bet kadiķis varot augt arī sausumā. “Ja arī šajā laikā kāds vēlas iestādīt kādu skujeni, tas nebūs par vēlu. Līdz Jāņiem visu vēl var stādīt,” iedrošina Ivars.
Vēlams sākumā noēnot
Kolekciju dārzs ir uzskatāms piemērs, cik labi te jūtas augi, kas paspējuši aizmirst minerālvielām pārsātino kūdras maisījumu un podu šaurību. Ivars aktīvi interesējas arī par augu mēslošanu, cīņu ar kaitēkļiem, mitruma un saules režīmu. Savā pieredzē saimnieks ir gatavs dalīties ar ikvienu. Viņš novērojis, ka parasti cilvēki augus pārlieku mēslojot, bet daudz lielāka nozīme esot to laistīšanai īpaši karstajā laikā. Mēslošanai viņš izmantojot augiem paredzēto mēslojumu. “Cilvēki pie manis iegādājas kādu augu, iestāda to saulainā vietā, sak, gan jau tas dzīvos, lai gan es stāstu, ka sākumā, kamēr augs iesakņojas, to vajag nedaudz noēnot. Dažkārt nākas augu pārstādīt vairākkārt, līdz atrodu tam vislabāko vietu. Tiem, kas stāda kalnu priedi, brīdinu, ka tā uzsūc ārkārtīgi daudz mitruma no apkārtējiem augiem, tāpēc tie būs pamatīgi jālaista,” iesaka Ivars. Viņš piebilst, ka savu kolekciju dārzu neesot projektējis un iepriekš izplānojis, bet tas ziedot no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Ivars atzītas, ka labprāt izveidotu peoniju kolekciju, jo šīs puķes viņa ļoti patīk, bet to šķirnes esot ļoti dārgas. Viņa sapnis ir kolekcijā iegūt oranžas nokrāsas peoniju. Izrādās, ka arī augu nosaukumus Ivars nepieraksta, bet patur prātā. Jaunākajiem kolekcijas eksemplāriem ir pievienots arī šķirnes nosaukums. “Dažkārt ir tā, ka ieraugu kādu augu un nevaru no tā novērst skatienu, līdz iegādājos. Tā kolekcija papildinās,” saka Ivars. Visus kolekcijas augus nav iespējams nosaukt. Tie ir jāredz pašiem.
