Vārds, uzvārds: Viktors Visočanskis.
Dzimis: 1985.gada 20.martā.
Mācījies: Gulbenes vidusskolā, Gulbenes 2.vidusskolā, Rīgas Stradiņa universitātē, šajā pašā augstskolā studē maģistrantūrā.
Strādā: veselības un atpūtas centrā “Tavai un manai veselībai”.
Vaļasprieki: makšķerēšana, aktīva atpūta dabā.
Cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam. Viņi grib labi izskatīties, būt labā formā un arī labi justies. Arī Gulbenē tagad ir iespēja konsultēties ar uztura speciālistu un saņemt vērtīgus padomus, kā dzīvot veselīgi un labi justies.
Viktors Visočanskis ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāti un pēc studijām atgriezies dzimtajā Gulbenē. Viktors jau kādu laiku strādā veselības un atpūtas centrā “Tavai un manai veselībai”, kur ir gan masieris, gan arī uztura speciālists.
– Kā tu izvēlējies savu nākamo profesiju?
– Pēc vidusskolas absolvēšanas dokumentus iesniedzu dažādās vietās – gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Tehniskajā universitātē, gan arī Rīgas Stradiņa universitātē, bet beigās izvēlējos studēt Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātē programmā “Uztura akadēmiskā skola”. Varbūt šis nebūs mans mūža darbs, taču zināšanas, ko esmu ieguvis, būtu noderīgas ikvienam cilvēkam.
Ja būtu bijusi iespēja, varbūt pēc studijām būtu palicis arī Rīgā, taču man tomēr vairāk patīk dzīve mazpilsētā, turklāt šeit ir arī ģimene, kurai ir jāpalīdz.
– Tu esi ne tikai uztura speciālists, bet arī masieris. Cik ļoti, tavuprāt, cilvēkam ir nepieciešama masāža?
– Ja cilvēki zinātu, ka jau 20 gados ir nepieciešams sākt iet uz masāžām, tad daudziem varbūt šobrīd nebūtu jāsūdzas par sāpošām mugurām. Es uzskatu, ka masāža ir ļoti nepieciešama, turklāt nebūtu slikti, ja cilvēkam būtu iespēja katru dienu doties uz masāžu, protams, viss ir atkarīgs no līdzekļiem. Taču vismaz divas reizes gadā būtu ieteicams doties uz masāžu un tad būs mazāk jāsaskaras ar dažādām kaitēm.
– Vai masiera darbs ir grūts?
– Pagaidām vēl nenogurstu no tā. Protams, katrs cilvēks ir ar savu auru, enerģiju, masāžas laikā arī es to uzņemu, bet no darba man palīdz atgūties mans vaļasprieks – makšķerēšana – vai arī dažādi fiziski darbi ap māju, piemēram, sniega tīrīšana, zāles pļaušana.
Jāatzīst, ka ar katru cilvēku strādāt ir pavisam citādāk. Katrs cilvēks ir atšķirīgs, un arī viņu problēmas ir dažādas. Pirmajā reizē tiek pārbaudīts, cik spēcīgi var masēt. Protams, pēc pirmajām masāžas reizēm ir jūtamas sāpes, taču manā praksē tā vēl nav bijis, ka cilvēks nevarētu piecelties no gultas pēc masāžas. Tad kaut kas ir izdarīts par stipru. Masāžai ir jāsniedz labsajūta, tad cilvēkam tas arī iet labumā.
– Kādas masāžas tu esi apguvis?
– Ir iespējams izvēlēties klasisko – ārstniecisko, Jumeiho (šī masāža notiek uz paklāja, tā tiek veikta caur drēbēm, tajā tiek izmantoti dažādi elementi, piemēram, muskuļu – saišu stiepšana, locītavu mobilizēšana, bioloģiski aktīvo punktu stimulēšana), sporta masāžu. Visvairāk cilvēki izvēlas klasisko – ārstniecisko masāžu. Tā man arī pašam vairāk patīk, esmu to vairāk apguvis. Nesen sāku praktizēt sporta masāžu – neviens gan vēl pagaidām uz to nav pieteicies. Toties cilvēkiem ir interese par Jumeiho masāžu.
– Vai tu pats ievēro veselīgu dzīvesveidu?
– Jā, cenšos. Man patīk pašam gatavot, patīk, ka ēdiens ir skaists, patīk arī skaisti paēst. Jā, kādreiz gadās apēst arī, piemēram, kādu hamburgeru, bet tas ir ļoti reti. Veselīgs dzīvesveids, protams, sevī neietver tikai pareizu uzturu, tās ir arī fiziskās aktivitātes. Es labprāt arī sportoju, dodos pie dabas – kā jau minēju, braucu makšķerēt, arī sēņot. Dodos izbraucienos ar velosipēdiem, ar laivām. Senāk kādus astoņus deviņus gadus spēlēju arī basketbolu.
– Ar ko būtu jāsāk, ja cilvēks ir nolēmis sākt dzīvot veselīgi?
– Cilvēkiem ir interese par uztura problēmām, par veselīgu dzīvesveidu, taču daudziem ir kompleksi nākt un rādīt savu ķermeni, viņi kautrējas, taču šādi cilvēki ir jācenšas iekustināt, jāstimulē kaut ko sākt darīt. Tāpat daudzi kautrējas arī nākt uz masāžu, taču vienreiz atnāk un pēc tam to dara labprāt.
Nolemjot sākt dzīvot veselīgi, vispirms būtu jāsāk ar konsultāciju pie uztura speciālista. Katram cilvēkam ir individuālas vēlmes. Ir jāzina, cik daudz viņš grib veselīgi dzīvot, kāpēc to vēlas, cik ilgi. Viss ir atkarīgs arī no cilvēka dienas režīma, no tā, ar ko viņš nodarbojas. Tas viss tiek izrunāts individuālās sarunās un nolemts, kā rīkoties un kam pievērsties.
To, kā cilvēks izskatās un jūtas, ietekmē viņa dzīvesveids. Cilvēkiem būtu vairāk jāpiedomā pie tā, ko viņi dara, ko ēd. Jāmaina dzīves režīms, lai uzlabotu veselību, jāmaina ēšanas paradumi, nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Taču ir iespējams, ka visa vaina ir arī kādā veselības problēmā, tad nepieciešama pavisam citāda rīcība.
– Vai tu atbalsti dažādas ātrās vai badošanās diētas, kuras var atrast gan internetā, gan žurnālos?
– Nē. Kāds ir to rezultāts? Mēneša laikā, protams, ir iespējams nomest pat 10 kilogramus, bet kas notiek, piemēram, pēc diviem mēnešiem? Pēc tam šie kilogrami tiek dabūti atkal atpakaļ un varbūt pat vēl vairāk. Mūsu organisms ir pieradis pie ēšanas. Kad cilvēks pēkšņi sāk badoties, organisms nesaprot, kāpēc viņu nebaro. Viņš ciešas, ciešas, bet, tiklīdz cilvēks atkal sāk ēst tāpat kā agrāk, organisms vispirms sāk krāt, baidoties, ka viņam atkal sāks kaut ko atņemt. Šādas svārstības nav nekas labs.
– Vai diētai ir jābūt kā aizliegumam kaut ko neēst?
– Diēta ir tikai vārds, un mēs ar to esam raduši uzreiz saprast kaut kādu aizliegumu. Patiesībā tas ir cilvēka uztura režīms. Tikpat labi kādam cilvēkam var būt nepieciešama tieši uzbarošanās diēta, ja cilvēka svars, piemēram, ir par mazu.
Diētai nevajadzētu būt kā aizliegumam. Tas, ko cilvēks ir radis ēst, ir arī jāēd. Organisms pats prasīs konkrētos produktus. Vienkārši ir jāierobežo konkrēto produktu daudzums, jāmaina to pagatavošanas paradumi, piemēram, gaļu var arī garšīgi izvārīt.
– Kādas ir cilvēku raksturīgākās uztura kļūdas?
– Tā ir neregulāra ēšana, arī ātrās uzkodas, taču, ja nav iespējas kārtīgi paēst, vismaz kaut kas ir jāēd. Bulciņas, saldumus var ēst, bet nevajadzētu pārtikt no tiem vien. Tiklīdz kaut kā mūsu organismā ir par daudz, tā tas sāk to uzkrāt, noliek maliņā un tas drīz vien mums sāk traucēt. Protams, vislielākā kļūda ir treknie ēdieni.
Nav nepieciešams atteikties no garšīgām lietām, bet ir jāsamazina to daudzums. Ja cilvēks sāk nopietni pievērsties veselīgam dzīvesveidam un pareizam uzturam, to nav grūti izdarīt. Taču tas ir nopietni jāizdomā. Uztura speciālists tikai ieteiks, kā rīkoties, taču, ja cilvēks, piemēram, divos naktī ies pie ledusskapja, tad jau no tā nebūs nekādas jēgas.
– Tuvojas svētki – Ziemassvētki, Jaungads. Tiks klāti galdi.
– Svētkos ir grūti ievērot veselīgu dzīvesveidu, taču galvenais, lai izēšanās neieilgst. Ja svētkos ir daudz ēsts, nepieciešama atslodzes diena, kad ir jāēd mazāk. Var ēst, piemēram, dārzeņus, bet bez krējuma un eļļas, vistas gaļas, nevis cūkgaļas ēdienus, atteikties no treknām mērcēm, pēc iespējas mazāk lietot sāli.
