Apmēram pirms desmit gadiem skatījāmies un dzīvojām līdzi komisāra Katanji cīņai pret mafiju filmā “Astoņkājis”.
Apmēram pirms desmit gadiem skatījāmies un dzīvojām līdzi komisāra Katanji cīņai pret mafiju filmā “Astoņkājis”. Tagad ēnu ekonomikas ietekmi arvien biežāk un vairāk jūtam Latvijā. Biznesmeņu pasūtījuma slepkavības, kam tā arī neizdodas atrast vainīgos, ir tikai aisberga redzamā daļa.
Pagājis mēnesis, kopš noslepkavots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ludzas rajona nodaļas vadītājs Vjačeslavs Liscovs. Ir aizturēts iespējamais slepkavības pasūtītājs Raitis Kononovs, jo pie viņa atrasta pistole, kas ir slepkavības ierocis. Tomēr R.Kononovs apsūdzēts nevis par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos, bet par šaujamieroča nelikumīgu glabāšanu. Acīmredzot nav pierādījumu, un kārtējo reizi nāksies secināt, ka tiesību sargājošās institūcijas nespēj atrast un sodīt vainīgos. Pat, ja R.Kononovu sodītu, nevar apgalvot, ka viņš ir vienīgais, kam V.Liscova nāve bija vajadzīga, un tāpēc izšķīrās par šādu risku. Ir jāatrod un jātiesā slepkavības organizatori un izpildītāji.
Askolds Rodins laikrakstā “Diena” raksta, ka R.Kononovs sevi dēvē par biznesmeni, taču nevienā Latvijā reģistrētā biznesa struktūrā viņam nekas nepieder. Toties “biznesmenim” ir pamatīga māja, luksusa automašīna un prāvi līdzekļi, lai palīdzētu baznīcai un bērnudārzam. Interesanti, ka strādājošie saņem Valsts ieņēmumu dienesta draudu vēstules sodīt ar 250 latiem par to, ka ienākumu deklarācijā aizmirsuši minēt sertifikātus. Bet kononovi var dzīvot mierā, un viņiem savu ienākumu avoti nevienam nav jāatklāj.
Katra pārkāpumu vai nevainību pierāda tiesa. Latvijā ir tiesu prāvas, kas kļuvušas slavenas ar savu ilgumu. Joprojām nav skaidrs un nerimstas diskusijas, vai Aleksandrs Lavents ir vainojams bankas “Baltija” bankrotā. Tiesas prāva ievelkas viņa slimības dēļ. Tomēr atsevišķu politiķu izteikumi liek domāt, ka A.Lavents ir tikai viens no ķēdes posmiem, kam piešķirta grēkāža loma, un tieši tāpēc lietas izskatīšana ievelkas. Ne velti jau gadiem sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tiesību sargājošās institūcijas nevērtē augstu un arvien vairāk nostiprinās atziņa, ka mazos zagļus soda, bet lielie dzīvo cepuri kuldami.
Kad uz Latvijas – Krievijas robežas aizturēja degvielas kontrabandas kravu, arī kukuļņēmējus robežsargus, un par to informēja masu medijus, policijas pārvaldes priekšniekam nācās uzklausīt robežsardzes nodaļas priekšnieka pārmetumus “par nepatiesas informācijas sniegšanu”. To nevar vērtēt kā “savējo aizstāvēšanu”, bet drīzāk kā brīdinājumu nebāzt degunu tur, kur nevajag. Un tad ir jāizvēlas – pievērt acis un neredzēt pārkāpumus vai arī riskēt, ka pašu, ģimenes locekļus un tuviniekus “piemeklē nelaime”, kam nav ne iemesla, ne vainīgo. Domāju, ka maz ir tādu cilvēku kā Katanji vai Liscovs. Viņa slepkavība ir kriminālās pasaules izaicinājums tiesību sargājošām institūcijām. Pagaidām nekas neliecina, ka tās vēlas aizstāvēt ne tikai tiesu un taisnību, bet arī savu godu.
