Gulbenes bibliotēkā 28.novembrī notika seminārs par privatizējamo un privatizēto dzīvojamo māju apsaimniekošanu.
Gulbenes bibliotēkā 28.novembrī notika seminārs par privatizējamo un privatizēto dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Tās iespējamo modeli namu vecākajiem, pārvaldniekiem, apsaimniekošanas uzņēmumu vadītājiem, pašvaldību vadītājiem un citiem interesentiem palīdzēja izprast Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgais sekretārs Indulis Krauze.
“Privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kam radusies interese par dzīvojamās mājas kopīgu apsaimniekošanu, ieteicams vispirms interesēties savas pilsētas vai pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, jo minēto komisiju darbinieki ir ieinteresēti privatizācijas procesa veiksmīgā pabeigšanā un galarezultāta sasniegšanā,” iesaka I.Krauze, kā veiksmīgu piemēru minot Valmieru, kas Latvijā ir privatizēto daudzdzīvokļu māju veiksmīgas apsaimniekošanas līdere.
Nevaram samierināties ar gaidīšanu
I.Krauze izšķir trīs privatizācijas posmus – īpašuma sakārtošanas, privatizācijas un apsaimniekošanas.
“Privatizācija kā tāda vēl neko neatrisina, ja privatizēto māju iedzīvotāji nesaprot, ka viss tagad jādara pašiem. Nevar samierināties ar gaidīšanu, ka būs kāds cits, kas uzliek jumtu, ieliek jaunas durvis, logus un citu. Kopīgi jālemj, kā labāk izmantot līdzekļus, kas domāti mājas apsaimniekošanai.
Cilvēku aktivitāte jāstimulē pašvaldībai. Piemēram, organizējot atkārtotas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Pirmajā kopsapulcē jāļauj iedzīvotājiem izteikt priekšlikumus, arī kritiku, bet noteikti jārod kāds aktīvs cilvēks vai jāveido iniciatīvas grupa,” padomu dod atbildīgais sekretārs.
Nepalikt nulles līmenī
I.Krauze uzskata, ka galvenais ir neatstāt attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un mājas apsaimniekotāju firmu, kad katram dzīvokļa īpašniekam ir tikai savs atsevišķs līgums ar apsaimniekošanas uzņēmumu, pašreizējā līmenī.
“To mēs uzskatām par nulles līmeni, kad viss paliek agrākajā kārtībā un turpmākajā māju apsaimniekošanas procesā nav gaidāma attīstība,” uzskata runātājs.
Viņš iesaka atrisināt arī apsaimniekošanas juridiskos procesus, jo iedzīvotāju ievēlētajiem māju vecākajiem nav juridisku pilnvaru. Šādu lemšanas tiesību nav arī dzīvokļu īpašniekiem. Viņi ir tikai sava dzīvokļa valdnieki.
Jātiecas uz pirmo līmeni
“Ir jātiecas uz pirmo līmeni, kad dzīvokļu īpašnieki apvienojas un savstarpēji noslēdz koplīgumu, kas dod tiesības dzīvokļu īpašniekiem pašiem noteikt, kādu summu viņi ir gatavi maksāt par ēkas apsaimniekošanu. Kamēr pilsētas dome noteiks šo maksu, tikmēr iedzīvotāji nekad nebūs apmierināti. Mājai ir jābūt vienam kopējam juridiskam līgumam, kas ļautu darboties izveidotajai mājas komitejai kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotam starpniekam, jo arī apsaimniekotājai firmai ir grūti strādāt, ja katrs individuāli mēģina rast atbildes uz dažādiem apsaimniekošanu jautājumiem,” uzskata I.Krauze.
Viņš domā, ka Gulbenē apsaimniekošanas maksa ir zema un pauž prieku, ka privatizācija sākotnējo mērķi sasniegusi, jo privatizēto dzīvokļu īpašnieki beidzot ir sākuši skaitīt naudu.
Varianti var būt dažādi
Viesis no Centrālās dzīvojamo māju komisijas skaidro, ka daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanā pēc privatizācijas iespējami vairāki varianti. Pirmais no tiem ir, ka dzīvokļa īpašnieks atsevišķi slēdz mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar līdzšinējo apsaimniekotāju. Minētais līgums darbojas līdz brīdim, kamēr mājas dzīvokļu īpašnieki apvienojas un pārņem mājas apsaimniekošanu savā pārziņā. Demokrātisks mājas apsaimniekošanas veids rodas tad, kad dzīvokļu īpašnieki mājas apsaimniekošanai izveido kopīgu struktūru – dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai savstarpēji noslēdz koplīgumu. Tas dod iespēju izvēlēties tālāko rīcību.
“Pieredze liecina, ka saimniekot mājā pašiem bez starpnieka palīdzības ir izdevīgāk nelielās mājās, kur dzīvokļu īpašnieki saviem spēkiem to var veikt vai nu sabiedriskā kārtā, vai par nelielu atalgojumu. Saimniekot pašiem izdevīgāk kļūst arī mājās, kur ir 24 un vairāk dzīvokļu, ja izveidota mājas apvienība. Tāpēc es domāju, ka nākotnē veidosies dzīvokļu īpašnieku sabiedrības,” pārliecināts I.Krauze.
Viņš uzskata, ka četru un piecu dzīvokļu mājām noteikti vajadzēs pašām sevi apsaimniekot, jo, piemēram, pašvaldības uzņēmums “Jumis”, kas Gulbenē ir gandrīz vienīgais namu apsaimniekotājs, mēģinās no tām atbrīvoties, jo tās nebūs izdevīgas. “Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija atbalsta visus namu apsaimniekošanas veidus, kas ir augstāki par nulles līmeni,” saka atbildīgais sekretārs.
Nevar jaukt nodokļus
Semināra dalībnieki interesējās, vai, piemēram, mājas apsaimniekošanai paredzēto naudu var aplikt ar 18 procentu pievienotās vērtības nodokli.
I.Krauze atzina, ka izveidojusies savdabīga situācija tā piemērošanas kārtībā, bet no 2002.gada 1.janvāra paredzēts, ka pēc mājas privatizēšanas ar pievienotās vērtības 18 procentu nodokli apliks arī maksājumus par nama apsaimniekošanu, lai gan Finansu ministrijā ir iesniegti priekšlikumi par atteikšanos no šīs prasības vismaz vēl nākamajā gadā. Ja arī nodoklis būs jāmaksā, tad tikai gadījumā, ja, piemēram, 18 dzīvokļu mājā ir privatizēti visi dzīvokļi.
Arī I.Krauze uzskata, ka valsts politika attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli un namu apsaimniekošanas maksu pēc dzīvokļu privatizācijas šobrīd ir pāragrs solis.
“Naudai iespējami vairāk jāpaliek mājā, nevis jāvilina no tās ārā,” saka atbildīgais sekretārs. Viņš skaidro, ka ar ienākuma nodokli apliek ienākumus, ko gūst no jebkuras saimnieciskas darbības.
