Druvienas pagasta “Egļu” mājas saimnieks Pēteris Zalpēteris jau 40 gadus tiek lutināts ar dažādiem garšīgiem ēdieniem, jo viņa dzīvesbiedre Lita ir lieliska pavāre, lai gan īpašās pavāru skolās nav mācījusies. Viņas pirmā un galvenā skolotāja bijusi māmuļa, kura savulaik mācījusies Kaucmindes mājturības skolā un bijusi cienīta godu saimniece.
Lita uzskata, ka virtuvē pavadītais laiks nav zemē nomests, jo kas gan tā būtu par sievieti, kas neprastu neko pagatavot. “Ēdiena gatavošana ir māksla, tāpēc arī tai ir vajadzīga iedvesma. Viss jādara ar mīlestību. To man iemācīja mana mamma, kura vienmēr visu stāstīja un rādīja, tāpēc visu esmu iemācījusies galvenokārt no skatīšanās. Domāju, ka tāpat kā muzikalitāte, tā arī ēdienu gatavošanas māksla pārmantojas no paaudzes uz paaudzi,” stāsta Lita.
Pieraksta un izmēģina receptes
Saimniece labprāt pārlapo dažādas pavārgrāmatas un pieraksta citviet dzirdētas receptes, kā arī tās izmēģina. Ja stingri pēc receptes gatavotais ēdiens nav tik garšīgs, kā gribētos, Lita to pati uzlabo. “Kad mājās savulaik tika kauta cūka vai teļš, mamma gatavoja dažādas rolādes, galvas sierus, aknas un galertus, tāpēc man tas arī šodien nesagādā problēmas. Esmu aicināta par godu saimnieci, bet līdz šim pilnīgu atbildību par viesību galdu neesmu uzņēmusies. Esmu bijusi tikai galvenās saimnieces palīdze, bet arī tā iespējams daudz iemācīties,” stāsta Lita. Viņa desmit gadus aktīvi darbojas pagasta sieviešu klubā “Pavards”, kura dalībnieces ne reizi vien esot sacentušās savos kulinārijas talantos. Lita regulāri televīzijā skatās raidījumu krievu valodā “Zvannij užin”, kas, viņasprāt, esot interesants, tikai dažkārt tur tiekot gatavoti pārāk vienkārši ēdieni. Viņa labprāt neliedz arī savu padomu citām pagasta saimniecēm.
Garšvielas audzē pati
Lita stāsta, ka ģimenē kopš seniem laikiem vienmēr tiekot svinētas jubilejas. Tad viņa cenšoties pārsteigt viesus ar kaut ko jaunu. “Kolhoza gados jubilejas nācās svinēt trīs dienas. Ja šodien uz dzimšanas dienu atnāk 15 cilvēki, tas jau ir daudz. Agrāk nekad nebija mazāk par 30 vai 40,” smejas saimniece. Lai ēdieni izdotos garšīgi, Lita pati dārzā audzē dažādas garšvielas. “Kopš bērnības man ļoti garšo piparmētru tēja, tāpēc piparmētras aug dārzā. Tikai tad, ja gribas pārmaiņas, tēju nopērku veikalā. Tagad nāk modē visas dabiskās tējas un garšvielas. Dilles, pētersīļus, selerijas, baziliku, timiānu un citas garšvielas gan kaltēju, gan saldēju ledus kubiņos. Druvienā visi sākuši paši audzēt ķiplokus, jo no Ķīnas ievestajiem ķiplokiem nav ne stipruma, ne smaržas. Dzīvojot laukos, daudz ko ir iespējams izaudzēt pašiem, lai veikalā nevajadzētu tērēt naudu,” uzskata Lita.
Saimniecībā ir govs, tāpēc Litai arī dažādu sieru siešana nekādas grūtības nesagādā. “Tā arī rakstiet, ka izmantoju visu, ko iespējams iegūt no govs. Arī citiem pienu neliedzu,” viņa piebilst.
Praksē gūst savas atziņas
Lita cepot, šmorējot, vārot un marinējot ir nonākusi arī pie dažādām atziņām, kuras droši vien nav svešas nevienai saimniecei, tomēr, tās ievērojot, ēdiens izdodas garšīgs. Tās viņa atklāj savās receptēs. Piemēram, kad mājās ir mazāk maltās gaļas, bet gribas cept kotletes, viņa iesaka gaļai pievienot pupiņas, papriku, zirņus, rīvētus burkānus, sēnes vai arī kaut ko citu. Saimnieces viesību galdā vienmēr neiztrūkstoša ir siļķe “kažokā”, jo tās pagatavošana ir ātra un ļoti vienkārša. Siļķi “kažokā” var pagatavot viesību priekšvakarā un uzglabāt ledusskapī. Tiek gatavots arī rasols un dažādi citi salāti. Liels gods Zalpēteru azaida galdā šoruden ir ierādīts burkānu salātiem, jo burkāni padevušies īpaši lieli. Lita uzskata, ka liela nozīme ir labai cepamajai pannai un krāsnij. Viņa izvēlējusies visu cept elektriskajā cepeškrāsnī, jo tad iespējams noregulēt vajadzīgo temperatūru.
