Latvijas lauksaimnieki pēc divu gadu gaidīšanas iesniedz pieteikumus Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai “Sapard” programmā. Līdzekļu administrēšanu veic Lauku atbalsta dienests.
Latvijas lauksaimnieki pēc divu gadu gaidīšanas iesniedz pieteikumus Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanai “Sapard” programmā. Līdzekļu administrēšanu veic Lauku atbalsta dienests.
Līdz iestājai ES Latvija ik gadu var pretendēt uz palīdzību apmēram 22 miljonu eiro vai pēc pašreizējā valūtas kursa – 12,5 miljonu latu apmērā.
“Pirmos atbalsta līdzekļus lauksaimnieki un uzņēmēji varēs sākt saņemt jau šopavasar. Šis termiņš lielā mērā ir saistīts ar lauksaimnieka izstrādāto projektu. Prasības būs stingras, jo atbalsta saņēmējiem vajadzēs pierādīt saimniecības dzīvotspēju,” saka Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes direktors Vitālijs Kuļšs un pauž gandarījumu, ka Gulbenes rajonā zināmi jau divi pretendenti, kas varētu saņemt ES līdzekļus. Saimniecības maksātspēju aprēķina, ņemot vērā saimniecības tīro peļņu, ienākuma nodokli, kredītprocentus bankām un amortizācijas izdevumus.
Lauksaimnie-ku attieksme sākotnēji bija dažāda. Vieni nolēma iztikt ar saviem spēkiem, otri uzskatīja, ka ES atbalsts būs tikai lielsaimniekiem un pārstrādes uzņēmumiem. Tomēr bija arī tādi, kas atlika projektu realizāciju, gaidot, ka beidzot Eiropas nauda būs klāt.
Pabalsts nebūs jāatmaksā
“Sapard” programmā saņemtais atbalsts ne Latvijai kopumā, ne konkrētam zemniekam nebūs jāatmaksā, jo tas nav kredīts, bet gan ES palīdzība kandidātvalstīm, lai ar tā palīdzību ieviestu ES likumdošanas kopumu un veicinātu ilgtspējīgas un sabalansētas lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un citu lauku nozaru attīstību. “Sapard” nav salīdzināms ar valsts subsīdijām, līdz kurām ceļš ir ievērojami vienkāršāks. Eiropas atbalsta nauda pie lauksaimnieka nonāks tikai tad, kad iecerētais projekts būs īstenots par zemnieka līdzekļiem. Pamatojoties uz darījumu apliecinošiem dokumentiem, Lauku atbalsta dienests segs daļu no projekta attaisnotajiem izdevumiem. Tie varētu būt no 45 līdz 50 procentiem.
Kontrolēs projekta gaitu
Lauku atbalsta dienests zemnieka iesniegto projekta pieteikumu izvērtēs trīs mēnešu laikā. Ja atbilde būs pozitīva, tikai tad lauksaimnieks varēs sākt īstenot projektu. Šo procesu kontrolēs Lauku atbalsta dienests. “Visi projekti, izņemot tos, kas paredzēti pārstrādes uzņēmumiem un apmācības pasākumiem, jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras teritorijā reģistrēts atbalsta pretendenta uzņēmums,” skaidro V.Kuļšs. Kopumā atbalsta līdzekļu administrēšanā iesaistīsies 321 Lauku atbalsta dienesta darbinieks, bet lēmumu par katru iesniegto projektu pieņems no astoņiem līdz 11 speciālistiem. Lauku atbalsta dienesta direktore Irina Pilvere skaidro, ka arī katra speciālista darbību kontrolēs, bet viss process – dokumentēts.
“Lēmumu par “Sapard” līdzekļu piešķiršanu nevarēs ietekmēt ne zemkopības ministrs, ne Lauku atbalsta dienesta vadība,” uzsver zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Interesējas par lauksaimniecības tehniku
Latvijai akreditētas sešas atbalsta apakšprogrammas. Tas ir vairāk nekā Lietuvai, kur akreditētas piecas programmas, Igaunijai un Slovākijai – četras, bet Bulgārijai – tikai trīs. Gulbenes rajons apgūs četras apakšprogrammas. Tās ir “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”, “Lauksaimniecības zemju apmežošana”, Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvus ienākumu avotus” un “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana”.
Lielākā lauksaimnieku interese ir par “Sapard” lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijas, kā arī lauksaimniecības zemju apmežošanas programmām.
Par programmu “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana”, kā arī “Apmācības” apakšprogrammām interese ir mazāka. Zemnieku saimniecībai vienā apakšprogrammā ir iespējams saņemt 45 līdz 55 procentus no projektā ieguldītās summas.
Nespēs kompensēt bezdarbnieku skaitu
“Sapard” programmas galvenais uzdevums ir Latvijā radīt konkurētspējīgu lauksaimniecību, bet tās intensifikācija samazinās lauksaimniecības nozarē nodarbināto skaitu. Jaunu darba vietu radīšana laukos līdz ar iesaistīšanos kādā no apakšprogrammām, tomēr nespēs kompensēt lauku bezdarbnieku skaitu, kas ir liels.
Lauksaimniecība šodien nodrošina darbu un iztiku apmēram 37 procentiem no visiem nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem. Laukos ir ievērojams slēptā bezdarba procents, tāpēc faktiskā nodarbinātība ir daudz zemāka. Zemkopības ministrija apzinājusi, ka šobrīd Latvijas laukos darbu meklē 34 tūkstoši cilvēku. Paredzams, ka, lauksaimniecībai pārstrukturizējoties, tuvāko gadu laikā bezdarbnieku skaits laukos jau varētu sasniegt 50 tūkstošus cilvēku. Lai gan ES ir gatava atbalstīt lauku tūrismu, amatniecību, netradicionālo lauksaimniecību, dažādus tehniskos pakalpojumus un pat alternatīvā kurināmā ražošanu, tas diezin vai ļaus sarukt bezdarbnieku skaitam laukos, jo tieša ietekme uz nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu radīšanu ārpus lauksaimniecības ir maza. Lauksaimniekiem būs grūti izturēt arī augstās prasības produkcijas kvalitātei. Tāpēc nebrīnīsimies, ka cilvēki dosies projām no laukiem.
Izdevīgāki ir ilgtermiņa kredīti
Sešas apakšprogrammas -sešas izvēles iespējas zemniekam. Analīzei, kura programma izdevīgāka, jābūt rūpīgai, jo, lai gan vismaz puse summas nāks atpakaļ zemnieka makā, tomēr, pozitīvi novērtējot lauksaimnieka projektu, netiek piešķirtas garantijas, ka zemnieks naudu tiešām saņems un spēs atdot sākotnējo kredītu.
Finansiālo resursu atmaksa notiks tikai tad, ja projekts ir realizēts veiksmīgi, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Arī lauksaimniecības tehnikai, ko lauksaimnieks iegādājas ražošanas modernizācijas nolūkā, jābūt ražotai ES vai tās kandidātvalstīs. Tāpēc jāatsakās no NVS ražotās, ievērojami lētākās tehnikas. Iespējams, tāpēc zemnieku vidū izskanējusi doma, ka dažās nozarēs ekonomiski izdevīgāk izmantot ilgtermiņa kredītus. Zemkopības ministrija tāpēc atbalsta iespēju lauksaimniekiem izmantot abas iespējas. Proti, ņemt kredītu pēc lauksaimniecības investīciju programmas un startēt kādā no “Sapard” programmām.
Sagatavo dzīvei pēc Eiropas standarta
“Sapard” politikas mērķis ir sagatavot Latvijas zemniekus dzīvei,kas atbilst ES standartiem. Protams, no lauksaimniecības modernizācijas izvairīties neizdosies, bet tā var radīt arī zemniekiem nelabvēlīgas sekas.
Piemēram, krasu darba vietu skaita samazinājumu laukos, neizbēgamības un atkarības efektu, jo lauksaimniecības tehnikai jābūt ražotai ES valstīs, izmaksu sadārdzinājumu un citus faktorus. Par to aizdomāsimies nedaudz vēlāk, kad Eiropas nauda plūdīs uz Latviju.
Fakti
Ziemeļaustrumu reģionālajā pārvaldē pirmajā kārtā iesniegti trīs projekta pieteikumi apakšprogrammā “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai”.
Gulbenes rajonā pirmais projekta pieteikums saņemts no SIA “Rainis”, kas paredz modernizēt liellopu kompleksa “Upeskalni” piena ražošanu.
Divi projekta pieteikumi minētajā apakšprogrammā saņemti arī no Balvu rajona. Arī tie ir saistīti ar piena ražošanas iekārtu modernizāciju.
Fakti
Saskaņā ar “Sapard” Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmas nosacījumiem no kopējā Eiropas Savienības ieguldījuma
29 procenti vai 6,324 miljoni eiro paredzēti lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošanai.
28 procenti vai apmēram 6,106 miljoni eiro – lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai.
20 procenti vai 4,362 miljoni eiro piešķirti lauku ekonomikas dažādošanai, veicinot alternatīvos ienākumu avotus.
12 procenti vai 2,617 miljoni eiro – vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošanai.
Trīs procenti vai 0, 654 miljoni eiro – lauksaimniecības zemju apmežošanai.
Seši procenti vai 1,308 miljoni eiro no kopējiem līdzekļiem paredzēti apmācībai.
Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai un lauku ekonomikas dažādošanai pieteikumu iesniegšanas termiņš atbalsta līdzekļu saņemšanai bija 2001.gada 28.decembris un 2002.gada 1.februāris. Lauksaimniecības zemju apmežošanai pieteikumus varēs iesniegt līdz 1.februārim un līdz 1.jūnijam.
Latvijas valsts līdzfinansējums saskaņā ar “Sapard” programmas nosacījumiem būs
25 procentu apmērā no kopējā programmas sabiedriskā finansējuma.
Pēc “Sapard” līdzekļu piešķiršanas investīcijas Latvijas lauksaimniecībā pieaugs līdz
36 miljoniem latu.
