Gribu raksturot, kāds ir nelielas zemes īpašnieku bēdīgais stāvoklis Latvijas laukos konkrētā vietā Rankas pagastā.
Spilgti izpaužas latviešu ierēdņu iztapība, pielīšana, ne kā vācu baroniem dzimtbūšanas laikos, bet šoreiz – Eiropas likumdevējiem. Piemēram, uzskats, ka zeme, kas nav izpļauta, skaitās aizaugusi. Neko stulbāku nevar iedomāties! Vietējie ierēdņi, šinī gadījumā – Gulbenes novadā, lien vai no ādas ārā, lai noformētu kā aizlaistu arvien lielāku zemes platību, piedzenot trūcīgajiem pensionāriem nesamērīgus nodokļus. Tiek īstenots mežonīgā kapitālisma princips “cilvēks cilvēkam – vilks”.
Mums no 17 hektāriem aramzemes 9 hektāri apzīmēti kā aizauguši, liekot papildus par pagājušo gadu maksāt 60 latus, turklāt uzreiz vienā mēnesī. Tie nav vienīgie nodokļi, kas jāmaksā.
Teritorijā, ko dēvē par aizlaistu, nav neviena kociņa, atskaitot grāvmalas. Katru gadu, kopš atgūta zeme, vairākkārt nīdēti ārā kārkli, izcirsti, rauti ārā ar rokām, nepieļaujot aizaugšanu gan pavasarī, gan rudenī. Izaugušie mazie kociņi – bērziņi, priedītes – tiek saglabāti, izstādīti. No bērziņiem ir izaugusi liela divrindu gatve no mājas līdz grāvim. Izraktās priedītes aug piecās rindās apmēram 30 katrā. Tas nebūs mežs, bet apkārtnes skaistumu vairojošs dabas objekts. Tiek koptas vietas, kur aug bišu augi, piemēram, kazrozes. Visā tajā katru gadu tiek ieguldīts liels darbs. Turpretī lielsaimnieki vienā rāvienā izpļauj pat meža kaktus, kas nekad nederēs lauksaimniecībai, lai saņemtu Eiropas naudu. Iznāk, ka nedrīkst būt neviens dabas stūrītis, kur var dabiski attīsties augu valsts. Vietējie birokrāti, izpildot Eiropas prasības, būs spējīgi uzlikt vēl lielākus papildu nodokļus.
Negatīvs moments ir tas, ka zemei šeit nav vērtības, nevienam tā nav vajadzīga. Ir jālūdzas, lai kāds to apstrādā. Samaksājam minimālo zemes nodokli, lai stimulētu lielsaimnieku zemi izmantot. Esam gatavi piemaksāt, lai kaut cik vēl mazinātu tā saucamo aizaugušo zemi šejienes varasvīru skatījumā. Lai gan vairs nedzīvojam alu laikmetā, zemes gabalu kartupeļu stādīšanai “aparam”, uzrokot ar lāpstu. Nav citas izejas. Komunisma cēlāju morāles kodeksā bija teikts, ka “cilvēks cilvēkam – draugs, biedrs un brālis”. Tagad valda citi principi. Nabadzīgo “sīkzemnieku” diskriminācija – objektīvs fakts Latvijas laukos mūsdienās.
