Lietuvēna krusts uz kūts durvīm ir vienkāršākais veids, kā pasargāt lopus pret nešķīsteņu uzmācību. Lai glābtos no lietuvēna, ir arī citi paņēmieni, piemēram, piektdienas vakarā vajag zem sliekšņa palikt pīlādža zaru, bet dažkārt pietiekot parādīt spieģeli.
Acīmredzot nešķīstenis, sevi ieraudzījis, muks, ko kājas nes. Pasaules pieredze cīņā pret nelabo aizņemtu daudzus sējumus, bet latviešu devums šajā cīņā, kā to rāda profesora Šmita apkopotie tautas ticējumi, nav visai liels – par lietuvēna krustu pierakstīti seši, bet par pašu lietuvēnu – četrdesmit septiņi ticējumi, turklāt vairāki atkārtojas.
Par Starptautiskā valūtas fonda imperiālistisko dabu un kaitīgo ietekmi uz darbaļaužu veselību arī sarakstīti sējumi. Tāpat par to, cik slikta ir Eiropas Savienība un kā tā ved Eiropas valstis pazušanā. Tā kā aizdevums Latvijai, kad tā 2008. gada nogalē sāka strauji tuvoties maksātnespējas robežai, nācis no abām augstāk pieminētajām institūcijām, var tikai noģist, cik briesmīgā situācijā Latvija nu nokļuvusi. Latviešu folklora nespēj dot tiešu un skaidru atbildi, kā ar sliktajiem aizdevējiem cīnīties, tāpēc vārti jaunradei vaļā.
Nesen kāds politiķis izteicies, ka, ticis pie varas, tas aizdevējiem jautāšot, kāds mērķis tiem īsti esot (kaut kas līdzīgs spieģeļa parādīšanai). Acīmredzot cerēdams, ka, jautājuma samulsināti, ļaundari ņems un visā atzīsies, nokaunēsies un pazudīs. Tiesa, jau tagad var prognozēt iespējamo atzīšanos un arī sekas, ja aizdevēji tiešām nobīsies no vietējo sātana izdzinēju entuziasma.
Atzīšanās būs vienkārša – tā bija Latvijas valdība, kas, saskatot drīzu valsts maksātnespēju, lūdza SVF un EK palīdzību. Tā bija valdība, kas parakstīja pirmos dokumentus, lai saņemtu aizdevumu valsts gada budžeta apmērā par ļoti zemiem procentiem un tādējādi izvairītos no valsts bankrota. Par motīviem var minēt. Vienmēr ir cilvēki, kuri apkārt saredz tikai savtīgumu, sazvērestību un viltu.
Vārds “solidaritāte”, bieži valkāts vietā un nevietā, izraisa tīri vai neērtības sajūtu: kā tāda ir iespējama pasaulē, kur katrs par sevi un tikai Dievs par visiem? Bet Latvija vēl nav visa pasaule, un tas, kas liek brīnīties latviešiem, citiem var likties pašsaprotami. Eiropa, no kara drupām augšā celdamās, ātri saprata sadarbības un solidaritātes nozīmi. Mēs tagad esam atpakaļ Eiropā, sabiedrībā, kas rīkojas atbildīgi un solidāri un sagaida to arī no citiem.
