Pēdējos gados daudzi ir privatizējuši dzīvokļus ne vienu vien gadu desmitu vecās daudzdzīvokļu mājās. Nereti īpašnieki piekrīt mājas siltināšanai no ārpuses, bet var ēku siltināt no iekšpuses.
Pēdējos gados daudzi ir privatizējuši dzīvokļus ne vienu vien gadu desmitu vecās daudzdzīvokļu mājās. Nereti īpašnieki piekrīt mājas siltināšanai no ārpuses, bet var ēku siltināt no iekšpuses.
Padomju laikā būvētajās daudzstāvu ēkas noteikti vajadzētu siltināt augšējo stāvu dzīvokļus. Daudzstāvu mājām ēkas apakšējā daļā sienas būvēja masīvākas, savukārt augšējā daļā – plānākas, tādēļ augšstāvos ir lielāki siltumzudumi. Katrs savu dzīvokli var pasargāt no siltumzudumiem, liekot izolācijas materiālu dzīvokļu iekšpusē.
Lai uz pusi samazinātu siltumzudumus dzīvoklim, kurā 10 procentu no dzīvokļa sienu kopplatības aizņem logi, katram materiālam ir nepieciešams citāds slāņa biezums:
minerālvate vai korķa plāksne 13 cm;
kokšķiedru plāksne 18 cm;
skaidu (koka) plāksne 30 cm;
koka dēļi 45 cm;
poraini ķieģeļi 118 cm;
gāzbetons 129 cm;
ķieģeļi 166 cm;
māla kleķis 216 cm;
silikātķieģeļi 314 cm;
betons 645 cm;
Ķieģeļi, betons un kleķis kā siltināšanas materiāli dzīvokļa iekšpusē nav piemēroti.
Tradicionālākais un arī vislētākais siltināšanas materiāls ir minerālvate. To ērti iestrādāt reģipša karkasā. Līdzīgs materiāls ir akmens vate. To galvenā ir dažādās cenas, bet siltumizolācijas īpašības ļoti maz atšķiras. Arī tad, ja māja ir mazāka, bet īpašnieks grib saglabāt fasādes iepriekšējo izskatu, tā jāsiltina no iekšpuses. Koka sienām vajadzīga arī tvaika izolācija.
