Pagājušajā nedēļā jaunās mūzikas festivālā “Arēna” notika izcilajam mūsdienu komponistam Džonam Keidžam veltīts multimediāls koncerts “Keidža nakts” ar Latvijas Radio kora, videomākslinieka Roberta Rubīna un mūsu novadnieka pianista Riharda Plešanova piedalīšanos.
Šis gads aizrit Dž.Keidža simtgades zīmē, kurš ir viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20.gadsimta komponistiem un domātājiem. Dž.Keidžs ir pazīstams kā drosmīgs eksperimentētājs, kurš apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas “cilvēktiesībām”. Viens no amerikāņa radikālākajiem teicieniem “Sounds we hear are music” (Jebkura skaņa, ko dzirdam, ir mūzika) satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri. Dž.Keidžs mēdza “pārbūvēt” mūzikas instrumentus, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus.
Starp klavieru stīgām – dažādi priekšmeti
Koncertā “Keidža nakts” Dž.Keidža pārsteidzošo skaņu pasauli mēģināja atklāt Latvijas Radio kora grupa un R.Plešanovs. Riharda pārraudzībā klavieres pārtapa par pavisam citu mūzikas instrumentu, tās tika “saskrūvētas”, slāpētas un visādi citādi sagatavotas jeb “preparētas” – tajās starp stīgām tika ievietoti dažādi priekšmeti. Saskarsmē ar stīgām tie radīja noteiktu tembrālu skanējumu, turklāt katrs materiāls deva savu toni un nokrāsu. Visi šie materiāli bija tie paši, ko savulaik izmantojis arī Dž.Keidžs. Klavieres kļuva par perkusiju, tām bija multiinstrumentāls skanējums.
Rihards koncertā arī pirmo reizi atskaņoja savu veltījumu komponistam – skaņdarbu “Mushroom rhappsody”. “Mans skaņdarbs sastāvēja no tā, ka vienas klavieres skanēja ierakstā, kas bija tapis iepriekš. Šīs klavieres tika “satjūnētas” ar skrūvēm, riekstiem, čaumalām, mēģināju eksperimentēt līdzīgi, kā to darīja Dž.Keidžs. Koncerta laikā skanēja šis ieraksts un es spēlēju virsū tam. Koncertā skanēja arī kora korāļi, es, piemēram, pavadīju dziedātāju arī pie klavierēm ar aizvērtu vāku – vienkārši bungoju pa to. Šis koncerts bija ļoti avangardisks,” stāsta Rihards. Viņš atklāj, ka ar Dž.Keidža mūziku viņš ir bijis saistīts arī iepriekš, taču kopumā šāda muzicēšanā Latvijā ir kaut kas jauns, lai arī citviet pasaulē tā ir plaši pazīstama. “Arī man diemžēl nav īsti no kā smelties pieredzi, mācīties šo muzicēšanu, tādēļ eksperimentēju, taču tas ir ļoti interesanti,” saka pianists. Līdzīgā pasākumā Rihards piedalījies pirms diviem gadiem, tādēļ šī klavieru “tjūnēšana” viņam vairs nešķiet kaut kas abstrakts. “Šādu mūziku, līdzīgus skaņdarbus varēs dzirdēt arī Cēsu mākslas festivālā vasarā. Iespējams, šis koncerts notiks lidlauka angārā un flīģelis tur varbūt tiks pakārts gaisā, padarot to visu vēl ekstrēmāku un interesantāku,” atklāj mūziķis.
Piedalās dažādos projektos
Rihards ir absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju, ieguvis bakalaura grādu un šobrīd aktīvi piedalās dažādos pasākumos, festivālos, bagātinot tos ar savu klavierspēli. Pagājušās nedēļas otrajā pusē Rihards, piemēram, piedalījās laikmetīgās mūzikas festivālā Lietuvā. Janvārī mūsu novadnieks koncertēs Ventspilī. Domājot par tālāko savu izglītošanos, Rihards apsver nākamgad doties studēt uz ārzemēm.
