Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā krājumi papildinājušies ar izcilā latviešu mākslinieka, novadnieka Jūlija Madernieka (27.02.1870. – 19.07.1955.) gleznu, kas ogles tehnikā tapusi pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā. Glezna papildinās J.Maderniekam veltītās ekspozīcijas istabu, kurā jau atrodas mēbeles, kuru autors arī ir šis pats mākslinieks. Gan gleznu, gan mēbeles muzejam uzdāvināja J.Madernieka brāļa Aleksandra mazdēli Gunārs un Jānis Pakalni, kā arī Gunāra meita Inga. Viņi visi sevi uzskata par gulbeniešiem, kaut šobrīd te vairs nedzīvo.
J.Madernieks ir pirmais latviešu profesionālais mākslinieks-dizaineris, “Dzirkstelei” uzsver Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.
“Muzejā redzēs vairāk cilvēku!”
Muzeja draugi ciemos Gulbenē otrdien ieradās pēkšņi, sarūpējot skaistu pārsteigumu. Zīmīgi, ka īsi pirms tam V.Vorza kolektīvam ne no šā, ne no tā skaļi esot izteikusies: “Liekas, muzejs saņems kādu dāvinājumu!” Teju kafijas biezumos izlasītais pareģojums todien pat piepildījies! Taču direktorei pat prātā neienāca, kas tieši tā būs par dāvanu – ogles tehnikā veidota Pededzes upes krastu ainava.
Pakalnu dzimta jau reiz muzeju iepriecinājusi, uzdāvinot J.Madernieka projektētos baltos krēslus, kurus pēc tam ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevies restaurēt, papildinot mēbeļu komplektu ar trūkstošajiem elementiem, kuri precīzi noskatīti no senajām fotogrāfijām, kuras glabājas valsts arhīvā. Redzot šo veikumu, Pakalnu dzimtā simpātijas pret muzeju Gulbenē ir kļuvušas vēl lielākas. Rezultātā radās doma par gleznas dāvināšanu. Gunāra rosināts, Jānis teicis: “Muzejā šo gleznu redzēs vairāk cilvēku nekā tad, ja tā karāsies mājās pie sienas!”
Vispirms fotografējis, tad zīmējis
Šo filigrāno oglē zīmēto Pededzes upes ainavu, kas tagad ir muzeja īpašums Gulbenē, J.Madernieks savulaik pasniedzis kā dāvanu Gunāra un Jāņa tēva Žaņa kāzās, kad tas otrreiz precējies. Glezna ilgus gadus karājusies pie sienas Tirzas mācītājmājā, vēlāk to mantojumā saņēmis Jānis, kurš savukārt gleznu bija nodevis glabāšanā Gunāram. “J.Madernieks fotografēja ainavas un pēc tam mājās zīmēja. Dažs, uzmetot pirmo skatienu viņa ogles tehnikā tapušajiem darbiem, ir izbrīnīts un netic, ka ar ogli var panākt tik niansētu zīmējumu,” saka Gunārs. Viņa dzimtā pavisam no mākslinieka dāvanā savulaik saņemtas trīs J.Madernieka gleznas ogles tehnikā.
Pēc V.Vorzas rīcībā esošās informācijas, ir zināmas tikai aptuveni desmit šādas gleznas ogles tehnikā, kuru autors ir J.Madernieks. Muzeja darbinieki bija cerējuši ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu nopirkt vienu šādu gleznu, bet diemžēl finansējums netika piešķirts. Negaidīti saņemtā dāvana liecina: ja ir labā griba un vēlēšanās no tīras sirds, cerības nekad nav jāatmet!
Vēlas autentisku mākslinieka istabu
Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis stāsta, ka ar laiku, muzejam pārceļoties uz citām telpām – Vecgulbenes muižas Sarkano pili –, ir iecerēts tur izveidot autentisku J.Madernieka istabu, kāda savulaik ir bijusi viņa dzīvoklī. Ir doma par precīzu tapešu un pat grīdas linoleja ornamenta atdarināšanu.
J.Madernieks bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis. Viņš ir dzimis Vecgulbenes muižas “Vecmadernieku” mājās tagadējā Stradu pagastā. Mājas nav saglabājušās. Mākslinieks studējis Pēterburgā un Parīzē. 1913.gadā iznāca J.Madernieka zīmējumu krājums “Ornaments”, kur atrodami pārsvarā audumu raksti un tapešu rotājumi, parasti — dabas motīvu vai latviešu rakstu interpretācijas.
