Mēs varam runāt par jubileju, vien neminot gadskaitli. Tāda ir Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītājas Liānas Jansones vēlēšanās.
Mēs varam runāt par jubileju, vien neminot gadskaitli. Tāda ir Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītājas Liānas Jansones vēlēšanās.
Varam runāt par sajūtām, par prieku un skumjām. Arī par likteni. Varam runāt, kādas domas aizved līdz galvassāpēm un kādas neprātības var izdarīt arī tajā laikā, kad par gadskaitļiem nu nemaz negribas runāt.
Vienmēr meklēju sevī līdzsvaru
4.oktobrī dzimušie ir labākie cilvēki pasaulē (smejas). Man patīk Svaru zīme. Es noteikti nevarētu būt Lauva. Līdzsvara meklēšana ir manī. Visu mūžu es meklēju līdzsvaru starp sevi un citiem cilvēkiem. Ja es izdaru kaut ko tādu, par ko es pārdzīvoju, tad mani tas plosa. Man ir mīksta sirds, šodien tas nekur neder. Droši vien tādēļ es neesmu biznesā, lai arī man enerģijas tam pietiktu. Svari visu laiku mēģina meklēt līdzsvaru, un tas ir šausmīgi sarežģīti. Vieglāk būtu, ja es samierinātos, ka diezgan bieži svaru kauss ir sašķobījies, vienalga, darbā, personiskajā dzīvē vai manās domās. Ja mani sāk piemeklēt sliktas domas, es palieku kā Polianna – Eleonoras H.Poteres grāmatas “Polianna” galvenā varone, kas katrā situācijā sameklē, par ko var priecāties. Es arī visur cenšos meklēt labo. Ir man bijuši slikti un smagi periodi, tad es domāju, ja man to nebūtu, vai es būtu pārvērtējusi kaut ko sevī un citos. Ja es pārvērtēju, varbūt mainos uz labu?
Es bieži upurējos citu labā. Reizēm tas ir liels ieguvums, no otras puses – tas ir milzīgs krusts. Mēs, kas tādi esam, saceļamies pret pasauli un sakām: “Es nekad vairs tā nedarīšu un ar šodienu dzīvošu citādāk.” Tomēr pienāk rītdiena, un viss iet vecajās pēdās. Tā nav neizlēmība, vienkārši ir nolemts tādam būt. Es nevaru pateikt, ka ar šodienu domāšu tikai par sevi, kāpšu pāri līķiem, ka es neskaitīšu naudu un domāšu tikai par savu labumu.
Es neesmu pamāte, es esmu Liāna
Lai manī atkal būtu līdzsvars, vajadzētu sakārtot visu, kas notiek ar visiem maniem pieciem bērniem – diviem saviem un vēl trīs saviem. Tā dzīvē ir iznācis, ka man jau 11 gadus ir vēl trīs savi bērni. Reizēm tas ir daudz sarežģītāk nekā, ja man būtu pieci bērni jau kopš viņu dzimšanas. Ja manā svaru kausā ielītu pārliecība, ka ar viņiem viss būs kārtībā, tad es justos labi. Jo es zinu, kā vajadzētu viņiem dzīvot, lai viņi būtu laimīgi. Tagad jau es zinu. Vai domā, ka es šobrīd zinu, kā ir jāuzvedas 50 gados? Nē, es to zināšu, kad man būs 70. Taču man liekas, ka es tagad zinu, kā ir jādzīvo 18 un 20 gados, lai vēlāk nebūtu jānožēlo. Es gādīgi gribētu viņiem atvieglot ceļu, bet tā jau tas nenotiek. Es gribētu viņus pasargāt no neatgriezeniskām kļūdām. Man sāp par viņiem visiem. Vājprātīgi sāp. Es neesmu pamāte, es tiem trijiem esmu Liāna, un, paldies Dievam, ka viņi man kā Liānai var pateikt visu. Reizēm gan nelabprātīgi, tomēr var pateikt.
Es nevaru piedot melus
Dzīvē otram cilvēkam var piedot visu, bet ne melus, tad pazūd mans Svaru miers, un palieku spontāna. Aiz dusmām es varētu arī iesist. Ja pieaudzis cilvēks man melo, tas mani nogalina. Meli neko neatrisina, tikai atbīda patiesības pateikšanu vēlāk.
Būtu labi, ja mēs sajustu, ka otrs cilvēks gatavojas melot. Man ir viens sapnis. Es vēlētos iemācīties lasīt cilvēku domas! Kādreiz pildīju testu, kas noteica katra vietu cilvēku sabiedrībā. Es biju “Harizmātiskais Guru”. Ir daudzi cilvēki, kas nāk pie manis vienkārši izrunāties. Ja vienmēr ģimenē varētu izrunāties tā, kā es to daru ar citiem cilvēkiem. Ja es zinātu savējo domas, es varētu viņus vieglāk saprast. Tas būtu kā profilaktiskā pote. Ja zini, ka būs ērces, tad ir jāpotējas. Zinot citu domas, es varētu sevi jau iepriekš pasargāt. Varbūt sevi nedaudz sagatavot sāpju momentiem. Taču tas nav iespējams, to es saprotu.
Vai man ir aizmirsušies bērnības sapņi?
Mani bērnības sapņi… Vai tie ir piepildījušies? Bērnībā biju daudz saprātīgāka nekā tagad. Es biju godīga un apzinīga meitene. Vienmēr visu zināju, kā un kas man ir jādara. Arī mamma tā saka, lai arī reizēm “mizā” esmu dabūjusi, jo pārāk tuvu gāju Pededzei palu laikā. Man nebija lielu sapņu. Vai varbūt man tie ir aizmirsušies (Liāna aizdomājas)? Tagad es noteikti vairāk sapņoju. Svari ar savām domām noņemas, visu pārcilā pa smadzeņu skapīšiem no viena plauktiņa uz citu. Es negribu teikt, ka kaut ko nožēloju, bet savā dzīvē esmu daudz kļūdījusies. Nu es atkal nonāku pie tā paša, ka vecāki ir jāklausa. Mana mamma ir sirdsgudrs cilvēks, un viņa mani brīdināja par daudz ko, bet es neieklausījos, darīju pa savam. Tagad saprotu, cik daudz viņai bija taisnības.
Visu laiku dzīvotu iemīlēšanas procesā
Mani dzīves laimīgākie brīži… Kā man gribētos pateikt kaut ko oriģinālu, bet neiznāks… Tādām sievietēm – mātēm – pēc būtības arī laimīgākie brīži saistās ar bērniem. Jā, protams, ikvienu sievieti laimīgu dara mīlestība. Arī mani. Ja es tā varētu, es visu laiku, katru dienu vēlētos dzīvot iemīlēšanās procesā. Gribētu būt lidojuma procesā, kad pasaule ir skaista neatkarīgi no tā, kas tajā notiek. Tad pat ir laime iekāpt suņa kakā. Šo iemīlēšanās procesu es novēlētu izbaudīt katrai sievietei. Nav jau mīlestībai jābūt abpusējai! Arī vienpusēja tā var būt skaista! Tās nav tikai ciešanas. Ciešanas sākas tad, ja mēs sākam kaut ko no otra cilvēka pieprasīt. Ja tu iemīlies, tad gribas būt skaistai. Gluži kā ticīgs cilvēks visu savu lūgšanu noliek Dieva plaukstā, tā iemīlējies cilvēks visu savu sirdi atver pasaulei. Ar šādiem cilvēkiem tad ir tik patīkami kontaktēties, šāds cilvēks ir tik laimīgs, ka citi no viņa var uzlādēties. Gluži kā no saules.
Domāju līdz galvassāpēm
Dzīves trakākie un sāpīgākie brīži…Tiem es tieku pāri domājot. Līdz galvassāpēm. Arī raudu. Raudu divos gadījumos – kad aiziet dzīvs cilvēks. Raudu aiz žēluma, ka vairs nekad nebūs iespējams sarunāties. Es raudu arī aiz niknuma, aiz dusmām. (Es gan pārliecinājos, ka Liāna mēdz raudāt arī aiz saviļņojuma. Savā dzimšanas dienā, ieejot darba kabinetā, viņu apņēma klusa mūzika, un visā telpā dega desmitiem krāsainu sveču. Tās sarūpēja darbabiedrenes. Liāna, to redzot, sāka raudāt. A.P.)
Jā, es ar domām vispirms sevi nomoku, bet tad rodu atrisinājumu. Vienmēr. Es atrisinu pat tik tālu, ka domās izspēlēju, kā viss varētu notikt. Pat līdz vārdiem un teikumiem. Un tā tas arī notiek, neticēsi. Tas attiecas gan uz darba lietām, gan attiecībām, gan saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
Uz komplimentiem viegli neuzķeros
Vīrieši mani ir lutinājuši ar komplimentiem. Lielākoties sveši vīrieši (smejas). Tomēr šajā ziņā es savu dzīvi esmu dzīvojusi pavisam bezjēdzīgi. Es to neesmu nekad izmantojusi un to nenožēloju. Uz komplimentiem viegli neuzķeros, uztveru tos kā vieglu vēja pūsmiņu (smejas). Vīrieša dēļ var nopirkt skaistu un dārgu apakšveļu, bet uzkrāsoties, saskaņot gaumīgi apģērbu, apmeklēt kosmētisko kabinetu – tas nav vīriešu dēļ. Kur tad lai gūst relaksāciju? Es pusgadu varu neiet pie friziera, kosmetologa, nepirkt apģērbu, bet tad pienāk brīdis, kad iekšējais svaru kausiņš pēc tā lūdz un prasa. Sevi sakopt, tā man ir atslodze.
Es droši vien nepatīku visiem vīriešiem, lai gan ar viņiem ļoti labi saprotos. Es esmu draudzīga un pieļauju, ka viņi mani uztver kā savējo džeku, es varu ar viņiem brīvi parunāt par sievām, bērniem un darbiem. Un to darīt bez zemtekstiem.
Viss ir zvaigznēs ierakstīts
Vai es esmu mierā, kas ar mani notiek? Nu, protams, ka ne. Neesmu mierā ar to, ko es savā dzīvē neesmu izmainījusi, lai arī esmu varējusi to izdarīt. Kas tad tā būtu par dzīvi? Tā būtu programma, un tā ir paredzēta robotiem. Kas mani gaida priekšā? Nezinu. Bērni ir izaudzināti. Taču darbi vēl ir priekšā. Pabradājot pa sabirušajām kļavu lapām līdz pat ceļgaliem dziļās lapu kupenās, es izbradājos arī savu domu jūkļos un saprotu, viss ir zvaigznēs ierakstīts (smaida). Tālās zvaigznēs mums katram ir ierakstīts, kas ar mums notiek.
***
Vizītkarte
– Dzimusi: Madonas rajona Kraukļos.
– Dzīvojusi: Cesvainē, Litenē, Gulbenē.
– Mācījusies: Litenes pamatskolā, Gulbenes vidusskolā, Rīgas Pedagoģijas skolā, Ļeņingradas Hercena Pedagoģijas Institūtā,
LU Pedagoģijas fakultātē
maģistrantūra.
– Strādājusi: Gulbenes 2.bērnudārzā par audzinātāju, Gulbenes rajona pirmsskolas iestāžu inspektore, Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja.
– Ģimenes stāvoklis: precējusies, ir divi bērni, rūpējas arī par trīs vīra bērniem.
– Vaļasprieki: krustvārdu mīklu minēšana, grāmatu lasīšana, puķu audzēšana un ceļošana.
