Varat būs mierīgi, tautieši. Es jūs vēroju. Es sekoju procesiem un tos regulēju. Tāpēc paļaujieties uz mani un nebaidieties ne no kā. Arī paši no sevis ne. Esmu ar jums.
Varat būs mierīgi, tautieši. Es jūs vēroju. Es sekoju procesiem un tos regulēju. Tāpēc paļaujieties uz mani un nebaidieties ne no kā. Arī paši no sevis ne. Esmu ar jums. Esmu, kā sacīt jāsaka, dabiskā novērošana (video nestāv man klāt), esmu šīs pilsētas “gailis” tornī visaugstākajā. Kurā, to neteikšu, miniet paši. Vārdu sakot, dežurēju tur caurām dienām. Bruņojumā man ir binoklis un mobilais telefons ar “zelta zivtiņu” (lai es būtu neatkodējams). Nedēļu jau esmu izturējis. Nokāpju zemē tikai, kā saka, pagulēt, samīlēt sievu, paēst un nokārtot citas intīmas vajadzības.
Kā es nācu uz tādām domām? Vispirms jau man radās aizdomas, ka mana laulene laiž pa kreisi. Vajadzēja noskaidrot, kas uz kā. Sākumā gribēju paņemt privātdetektīvu, bet tad sapratu, ka neatrast man neviena labāka par sevi pašu. Iegādājos binokli. Pakāpos vispirms mājas pagalmā ozolā. Bet tas bija par zemu. Nācās meklēt citu virsotni. Atradu torni. Lieliski. Tur pārredzama visa apkārtne kā uz delnas. Skatos – sievuks patiešām laiž pa kreisi. Man sacīja, ka ies pie ģimenes ārsta, bet pati sēž pie pilsētas pulksteņa un ar draudzeni pļurkst no vietas trīs stundas. Es uzņēmu laiku. Protams, ģimenes ārsts tikmēr beidza strādāt. Atnāca mana laulene mājās tikpat slima (he, vesela), kāda bija izgājusi. Šoreiz es sievai vēl neko neaizrādīju, bet nopirku un uzdāvināju viņai mobilo telefonu jeb, kā smejos es, tālvadības pulti. Tagad, ja redzu, ka viņa ir novirzījusies no kursa, zvanu un dodu norādes.
Tātad sāku es ar savu problēmu risināšanu un turpinu ar jūsējām, varētu arī teikt – mūsu problēmām. Jūs jautāsiet, cik cilvēkiem esmu jau palīdzējis? Neskaitāmiem! Un zvēriem arī. Kā lai atsaka, ja man lūdz palīdzību atrast, piemēram, no ķēdes norāvušos suni vai no akvārija izbēgušu pitonu. He. Taču sākumā mani galvenie klienti bija vīri vai sievas, kas sūdzas par laulāto neuzticību. Vienveidīgas problēmas, es jums teikšu. Vīrus parasti atrodu policijā atskurbtuvē, bet sievas – frizētavā. Es jau nu teiktu (arī pats sev), ka laulātajiem vairāk vajadzētu savstarpēji paļauties vienam uz otru un nemocīt ar slimīgām aizdomām. Esmu kļuvis par savas ģimenes un visas sabiedrības ārstu. Tāpēc brīdinu, dakteris Antons jūs novēro. Tāpēc mīlēties neiesaku sabiedriskās vietās. Ho. Un šņabi arī nedzert. Un nekauties, nelamāties un sabiedrisko īpašumu nebojāt. Lūk, tā. Kam nu vajag sekot līdzi, tā ir mūsu zelta jaunatne. Sāku pats ar savām atvasēm. Meita gāja uz pirmo satikšanos, bet dēls it kā makšķerēt. Kas noskaidrojās? Patiesībā makšķerēt gāja meita, bet dēls satikās ar puisi. Šoreiz neko viņiem neteicu, bet iegādājos katram tālvadības pulti (mobilo telefonu). Un tagad atkal viss ir kārtībā. Dēls satiekas ar meitenēm, bet meita gan joprojām makšķerē. Bet tas jau nekas. Galvenais – lai nedzer un nepīpē.
Izsenis pilsētas “gailis” ir bijis tās glābējs, ugunsgrēka novērsējs.Ja kādam vajag manus pakalpojumus, tad atveriet makus. Sagādājiet arī tālvadības pultis saviem mīļajiem. Un tad nododiet viņus manās rokās.
