Ko darīt ar Jumurdas lācēnu? Gadu lācēns Jancis Jumurdā ir dzīvojis dabiskos apstākļos. 500 hektāru nožogojumā viņam bija viss.
Ko darīt ar Jumurdas lācēnu?
Gadu lācēns Jancis Jumurdā ir dzīvojis dabiskos apstākļos. 500 hektāru nožogojumā viņam bija viss. Teritorija, peldvietas un iespēja tikties ar ienaidnieku – citiem meža zvēriem – un būt uzvarētājam vai zaudētājam, kas arī šim dzīvniekam ir nepieciešams. “Jumurdā briežu dārzā apstākļi lācēnam bija ideāli. Tas ir unikāls gadījums, kuram nav precedenta,” saka briežu dārza saimniece Gunta Cunska. Nu idille ir galā, jo brieži izstūmuši Janci no savas teritorijas. Jāmeklē cits risinājums, lai lācēns netraucētu vietējos iedzīvotājus, kurus pēdējā laikā mēdz apciemot visai bieži.
No Jumurdas briežu dārza izbēgušais pusotra gada vecais lācēns Jancis vairākas dienas klaiņo, tāpēc dzīvnieka īpašnieki ir uztraukti un lūdz vietējo iedzīvotāju palīdzību.
Taču arī jumurdieši ir emociju pārņemti, viņiem no brīvi klaiņojošā lāča ir bail. Turklāt dzīvnieks uzskatāmi demonstrē savu zvēra dabu.
Iedzīvotāji no klejojošā lācēna baidās
“Madonas rajona policijas pārvaldē 25.septembrī saņemts iesniegums par to, ka izmukušais pieradinātais lācēns Jumurdā klaiņojis kādu māju tuvumā, kur izpostījis vairākus trušu būrus un saplēsis desmit trušus. Saimnieks, gribēdams aizbaidīt projām no sava īpašuma, it kā “taranējis” dzīvnieku ar automašīnu “Moskvič”. Jancis aizsargādamies esot saskrāpējis automašīnu. Saimnieks tāpēc uzskata, ka viņam nodarīti materiālie zaudējumi 100 latu apmērā (70 latu par automašīnu un 30 latu par trušiem),” “Dzirksteli” informē Madonas rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Ingrīda Makare.
Cilvēki lāci dzen projām
“Lācēnu no aploka ārā izbadīja staltbrieži. Dzīvnieks ir sabijies un jau ceturto dienu klaiņo pa kaimiņu mājām. Viņam gribas ēst. Jāsaprot, ka viņš ir tikai lācēns. Jumurdā Janci visi ir redzējuši un pazīst. Bērni no visas Latvijas brauc briežu dārzu skatīties un priecājas arī par lācēnu. Tāpēc es nesaprotu tos jumurdiešus, kuri Jancim cenšas uzbraukt ar automašīnu, met ar kokiem vai dakšām. Tā vietā labāk būtu iedevuši dzīvniekam paēst, turklāt jāatceras, ka lācis ļoti labi atceras to, kā cilvēks pret viņu ir izturējies,” “Dzirkstelei” saka Agris Klimanovs, kurš pašlaik dzīvo Jumurdā un pieskata briežu dārzu, kas pieder rīdziniecei Guntai Cunskai.
A.Klimanovs trušu saimniekam nokosto garaušu vietā esot aizvedis jaunus desmit trušus. Bet lāča it kā saskrāpētajai automašīnai vēl nepieciešama ekspertīze, lai būtu izslēgta negodīgas rīcības iespēja, mēģinot īpašniekiem izspiest naudu.
A.Klimanovs brīnās, ka neviens Jumurdā šo četru dienu laikā nav viņam piezvanījis vai atbraucis pie viņa un pastāstījis, kur lācis atrodas un ko pašlaik dara. Par Janča gaitām un nedarbiem četru dienu laikā briežu dārza aprūpētāji uzzinot tikai no klačām, masu medijiem un policijas.
Viņš ir pieradis pie cilvēkiem
“Lācēnu nogādāt mājās ir ļoti vienkārši. Vajag tikai pateikt, kur viņš ir, es aizbraukšu pakaļ un piecās minūtēs viss būs nokārtots. Lācēns nāk līdzi. Viņš ir pieradis pie cilvēkiem un automašīnām,” saka A.Klimanovs. Viņš atzīst, ka “zvēru savvaļā vairs nevarēs turēt, jo viņš ir sajutis, ka var staigāt, kur patīk, un būt vēl brīvāks nekā līdz šim ir bijis”, turklāt arī “no briežiem viņam ir bail”. Tāpēc kopā ar tiem Jancis palikt vairs nevar. Pēc lācēna izmukšanas no briežu dārza uz Jumurdu bija izbraukusi Madonas reģionālajā vides pārvaldes inspektore Dace Rācene. Viņa uzrakstījusi apsekojuma aktu. D.Rācene uzsver, ka lācis Jumurdas briežu dārzā atrodas likumīgi, jo Guntai Cunskai (briežu dārza īpašniecei) ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta izsniegta atļauja. Tajā ir norādīts, ka lācim ir jānodrošina dzīvniekam piemēroti apstākļi augšanai, dzīvei, jābūt barībai un veselības aprūpei. Līdz minimumam jāsamazina arī iespēja lācim nokļūt savvaļā.
Drīz jādodas ziemas guļā
“Lai lācēns nestaigātu ārpus briežu dārza, Madonas reģionālās vides pārvalde ieteic nekavējoties dzīvniekam būvēt krātiņu. Lācēns ir miermīlīgi dzīvojis briežu dārza teritorijā, taču, kad staltbriežiem sākās auru laiks, viņi izdzina lācēnu no savas teritorijas,” saka D.Rācene. Viņa arī uzsver, ka briežu dārza uzraugam ir neiespējami izsekot lācēna gaitām, kamēr dzīvnieks atrodas vienā teritorijā ar staltbriežiem. Briežu dārza teritorija taču aizņem 500 hektāru platības. Lācēnu var sastapt tikai tad, kad viņš nāk ēst uz barotavu. Svarīgi arī tas, ka pēc nedēļas vai divām lācis dosies ziemas miegā. Pēc pagājušā gada pieredzes, Jancis tad izrok alu nožogojuma teritorijā. Iespējams, ka dzīvnieks dosies uz veco migu. D.Rācene arī zina teikt, ka briežu dārza īpašniecei lācis nepieder. Viņa īpašnieki esot “Rīgas lieli vīri”.
Domā par lāča likvidēšanu
Jumurdas briežudārza īpašniece Gunta Cunska domā par pusotra gada vecā Janča likvidēšanu vēl pirms viņa došanās ziemas guļā. Par to viņa ceturtdien informēja “Dzirksteli”. “Šajās dienās tas viss atrisināsies. Bija doma dabūt lācēnu līdz migai, lai tad pusgada laikā domātu, ko darīt tālāk. Bet saka, ja viņu pēc tam ieliks būrī, tad lācis kļūs bīstams cilvēkiem. Es nedrīkstu riskēt ar pārējiem saviem dzīvniekiem. Citādi izrādīsies, ka arī tie Jumurdā cilvēkiem traucē. Es saprotu cilvēkus, kuri baidās. Bet arī es jau baidos no šiem cilvēkiem. Baidos par savu pārējo dzīvnieku eksistenci un saimniecību,” viņa saka.,Sāpīgi esot tāpēc, ka atklātu konfliktu ar kaimiņiem Jumurdā neesot, tomēr aiz muguras jādzird daudz kas. G.Cunska atceras, ka jau pērn augustā bija runa par lācēna likvidēšanu.
Ir bail no cilvēku neiecietības
“Tika apspriesti visi varianti, pat par Eiropas dzīvnieku patversmi. Rīgā zoodārzā skaidrs, ka nav kur Janci likt. Par to nedrīkst viņus vainot. Tā nav dzīvnieku patversme. Zoodārzos turklāt ievēro konvencijas, un viņi nedrīkst pat pieņemt dzīvniekus no brīvdabas. Lāčiem saspiesti apstākļi neder, un divus nedrīkst likt vienā būrī. Arī dabā, ja satiekas divi viena dzimuma lāči, tas parasti beidzas letāli. Līgatne arī atkrīt, jo tur viņiem jau ir lāči, viens izlauzās laukā, un to nošāva,” stāsta G. Cunska.
Dzīvnieks ir iemīļots un skaists
G.Cunska atzīst, ka lācēnu, ko briežudārzā pieņēma kā nevienam nevajadzīgu bāreni, ir iemīļojusi. Ar viņu saistoties daudz mīļu piedzīvojumu. Ēdot viņš tāpat kā cilvēks – pilnīgi visu, sākot no biezputras un beidzot ar ievārījumu un medu. “Man pašai viņš izlaupīja visu pagrabu. Ko nevarēja attaisīt un apēst pagrabā, to stiepa uz mežu priekšdienām,” atceras G.Cunska.
Lācēns tagad esot labi nobarojies, skaists, krāšņu kažoku un vairs gandrīz nemaz neēdot, jo pošoties ziemas guļai. Pagājušajā gadā šinī laikā viņš jau gulēja, taču šogad vasara dzīvnieku aizkavējusi.
Atvedēji par dzīvnieka likteni neinteresējas
G.Cunska pauž nožēlu par to, ka par Janča likteni šobrīd neinteresējas (pat nepiezvana un neapjautājas) tie, kas viņu atveda no Krievijas. G.Cunska nenosoda tos cilvēkus, kas gādāja lācēnu uz Latviju, jo “tas nebija ļauni domāts, varbūt tikai vieglprātīgi”.
Latvijas Demokrātiskās partijas biedrs Alfrēds Čepānis “Dzirkstelei” noliedz, ka viņš būtu viens no lācēna Janča četriem īpašniekiem (pārējie – Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš, ārsts Jānis Ķīsis un uzņēmējs Arnis Luhse), kā tas ir izskanējis masu medijos.
“Man ar lāci ir bijusi darīšana tik, cik pa ceļam no Magadanas uz Rīgu,” viņš saka. Šefību par Janci uzņēmies A.Luhse, jo tā arī bijusi viņa iniciatīva – atvest dzīvnieku uz Latviju.
Ir par vishumānāko
Uzzinot no “Dzirksteles” par G.Cunskas nodomu likvidēt Janci, A.Čepānis atzīst, ka šis risinājums “būs vishumānākais attiecībā pret nabaga dzīvnieciņu, kaut arī ir žēl”.
“Es biju skeptiski noskaņots. Arī tie, kuri mūs pavadīja ceļā no Magadanas Sibīrijā, domāja tāpat. Kā bārenīti atradām, ejot gar Ohotskas jūras krastu. Viņš bija maziņš un stipri dusmīgs uz mums. Iežēlojās cilvēki un paņēma līdzi. Tā bija mūsu kļūda. Viņš tur vienalga aizietu bojā. Nolēmām viņa mūžu paildzināt un pārcelt no Magadanas uz Latviju,” saka A.Čepānis.
A.Čepānis stāsta, ka ir mednieks ar 30 gadu stāžu un zina, “ko nozīmē mazu savvaļas dzīvnieku pieradināt – nolemt bojāejai”. “Zvērudārzā lācim vieta neatradās. Tad arī Jumurdas briežudārza īpašnieki piekrita viņu pieņemt. Pērn rudenī Jancis uz turieni tika aizvests,” atceras A.Čepānis. Jumurdas briežudārzā šogad viņš esot viesojies pāris reižu. Lācēnu nav redzējis, bet no saimniekiem uzzinājis, ka viņš tur dzīvo labi. Dzīves vide esot dabiska, viņš brīvi pastaigājies briežudārza 500 hektāru platībā.
Janci aizved uz mājām
28.septembra vakarā Jumurdas lācēns Jancis tika aizvests uz mājam – briežu dārzu. Viņš tovakar atkal bija ieradies plosīties pie trušu būriem, kas atrodas pie “Priednieku” mājām meža vidū. Māju saimniece Janīna Zača izlēca pa logu un skrēja uz kaimiņu “Burtnieku” mājām, lai zvanītu un lūgtu briežu dārza saimniekiem palīdzību. Lācim pakaļ ieradās Agris Klimanovs.
“Jūs nevarat iedomāties, kā tas ir – dzīvot meža vidū un sagaidīt ciemos lāci. Tās ir šausmas. Man nav žēl, ka lācis dzīvotu, bet es gribētu, lai viņš mūs vairāk netraucē. Kā lai eju cauri mežam govi ganībās izslaukt? Vai teikt, mīļo lācīt, lūdzu, ej projām?” saka J.Zača.
Šī bija jau otrā reize, kas lācēns Jancis ciemojās “Priednieku” māju pagalmā. J.Zača saka, ka izeju neredz, jo lācim briežu dārzā sava nožogojuma nav. Viņš dzīvo 500 hektāru aplokā kopā ar staltbriežiem.
Briežu dārza saimniece Gunta Cunska atzīstas “Dzirkstelei”, ka tovakar bijusi pretrunīgu jūtu pārņemta. Iedzīvotāju sašutums licis viņai sākumā pieņemt lēmumu, ka lācēns ir jānošauj, bet vēlāk domājusi, ka vēl ir jānogaida. G.Cunskai liekoties, ka šinīs dienās viņa ir izraudājusi visas asaras un sirmu matu kļuvis uz pusi vairāk. Viņa uzsver, ka nepārdzīvotu tik ļoti, ja vien lācēns nebūtu ļoti mīļš.
“Mums tikai vajadzētu viņu dabūt uz ziemas guļu,” saka viņa. G.Cunska piebilst, ka, viss līdz šim bijis izplānots tā, lai labi būtu lācim un lai viņš netraucētu iedzīvotājus. Kamēr Jančuks vēl maziņš, viņš varēja dzīvot aplokā kopā ar staltbriežiem, meža cūkām, kur lācim ir plaša teritorija un pat peldvietas. Tuvojoties dzimumbriedumam (jau pēc šīs ziemas guļas) jādomā, kā nožogot lāča mītni.
“Visām prasībām atbilstošs lāču būris ir ļoti dārgs,” teica Cunska. Viņa lika saprast, ka ir tomēr gatava darīt visu iespējamo, lai Jancis dzīvotu.
Gunta Cunska saka:
“Mūsu sabiedrībā nepietiekami izprot cilvēka psihi, kur nu vēl dzīvnieka. To nemaz nevar prasīt.”
“Šis ir tipisks lauku konflikts. Kāds lops aiziet pie kaimiņiem un nodara skādi.”
“Es nezinu nevienu intelektuālāku dzīvnieku par Janci.”
“Saprotu, ka cilvēkiem ir bail no viņa. Bet man ir bail no cilvēkiem.”
