Sabiedrībā periodiski aktuāla ir kāda problēma. Tad tā uz brīdi pieklust un šķiet, ka ir piemirsta, tomēr ļaudis joprojām apspriežas par to, cik pareiza būs reģionālā reforma, vai jāprivatizē “Latvenergo”.
Sabiedrībā periodiski aktuāla ir kāda problēma. Tad tā uz brīdi pieklust un šķiet, ka ir piemirsta, tomēr ļaudis joprojām apspriežas par to, cik pareiza būs reģionālā reforma, vai jāprivatizē “Latvenergo”, cik pareizas ir valsts ekonomiskās robežas, kā novērtēts lauku cilvēku darbs.
“Mums kopīgiem spēkiem ir jāmodina “snaudoši” uzņēmumi, jāizstrādā pārdomātas valdības programmas visās dzīves jomās, jāsamazina bezdarba līmenis ne tikai lielajās pilsētās, bet arī laukos,” “Dzirkstelei” saka 7.Saeimas deputāts Leons Bojārs, kas bija ieradies Gulbenē, lai uzzinātu, kā dzīvo un strādā gulbenieši.
Pietrūka ekonomiskā aprēķina
L.Bojārs uzskata, ka Latvijā joprojām nav atrisināta reģionu izveide. Šī problēma apspriešanai izvirzīta stihiski. Bez rūpīgiem ekonomiskajiem aprēķiniem. “Nevienam nav skaidrs, kādus līdzekļus prasīs šī reforma. Piemēram, deputāts Andris Šķēle uzskata, ka tā neprasīs neko. Diemžēl reformai būs vajadzīgi vismaz 500 miljonu latu,” domā L.Bojārs. Viņš ir pārliecināts, ka ikviena jauna sistēma maksā naudu. “Iedomājieties, ka par reģiona centru kļūst neliela pilsētiņa. Palielināsies darbinieku skaits dažādās struktūrās. Kur viņi dzīvos? Kā veidosies reģiona centra infrastruktūra? Kādas būs attiecības ar it kā likvidētajiem rajoniem?” jautā deputāts. L.Bojārs ir pārliecināts, ka arī tad, ja ir vajadzīgs kredīts, trīs atsevišķi rajoni var parakstīt savstarpējas sadarbības līgumu. Viņš ir pārliecināts, ka šodienas kritiskajā finansiālajā situācijā valstī, rajonu apvienošana ir pārsteidzīgs solis, kas neveicinās Latvijas uzplaukumu.
Nenovērtē nacionālo bagātību
Sabiedrība jau pauda viedokli – pret “Latvenergo” privatizācijai. Arī L.Bojārs uzskata, ka uzņēmuma nonākšana vienas personas rokās to apzināti grautu. “Tas pierādītu, ka nenovērtējam valsts nacionālo bagātību. Kā var tā būt, ka savulaik, Latvijai parakstot līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas banku, trīs hidroelektrostacijas kopā bija novērtētas par 29 miljoniem latu, bet Privatizācijas aģentūra atļāvās visu Latvijas energosistēmu novērtēt par 183 miljoniem latu. Tad šis cipars saruka līdz 139 miljoniem. “Latvenergo” vērtība ir vismaz 2 miljardi latu. Ja mēs valsts bagātības vērtējam smieklīgi zemu, tad nevajag brīnīties, ka ārzemju partneri mūs uzskata par ekonomiski nesagatavotiem. Viņi mums neuzticas. Kāds Eiropas Savienības centra darbinieks Briselē teica, ka, saņemot dažādus dokumentus no Latvijas, bieži vien neesot skaidrs, ko Latvija patiesībā vēlas. Tas liecina, ka mūsu valdība tomēr strādā nekvalitatīvi,” uzskata L.Bojārs.
Dāvina ekonomiskās zonas
“Valdības akceptētajā līgumā par jūras ekonomiskajām robežām Latvija uzdāvināja Lietuvai 560 kvadrātkilometru zonas, kas ir bagāta ar zivīm. Līdz šim ik gadu šinī zonā zvejoja zivis vismaz 2 miljonu latu vērtībā. Tagad lietuvieši mums tur zvejot neļaus. Zinām, ka zonā ir arī naftas atradnes. Šo faktu apliecina izpēte, kas veikta par Latvijas līdzekļiem. Vēsturiski Latvija Lietuvai savulaik uzdāvināja arī Palangas rajona teritoriju. Tagad ieguvēji ir kaimiņi. Ko esam saņēmuši pretim? Purvainas pļavas, kas nevienam nav vajadzīgas,” saka L.Bojārs.
Zemnieki nesaņem paredzēto
7.Saeimas deputāts ir pārliecināts, ka laukos zemnieki nesaņem viņiem paredzētos līdzekļus, piemēram, nesubsidē mazās zemnieku saimniecības. “Man nav saprotams, kāpēc tā, jo, apstrādājot 30 hektāru zemes, saimnieks uztur un pabaro ģimenē vismaz trīs un vairāk cilvēku. Saražo pārtiku arī radiniekiem, atlicina vietējās pilsētiņas tirgum,” uzskata L.Bojārs. Arī tirgus nostāju viņš vērtē negatīvi, jo zemnieks, no tāliem laukiem atbraucis uz Rīgas Centrāltirgu, pie tirgošanās netiek. Viņa produkciju tūlīt par puscenu pārpērk starpnieki. “Zemniekam uz savas zemes jābūt saimniekam, bet pašreizējā valdības politika viņu no tās “nodzen”. Ievestie lētie lauksaimniecības ražojumi no ārzemēm zemniekam liedz tirgus iespēju. Nav arī naudas, ar ko samaksāt nodokļus un ieviest jaunas ražošanas tehnoloģijas,” uzskata L.Bojārs. Gadā Latvijā jāsaražo apmēram 85 000 tonnu cūkgaļas. Saražo tikai pusi, tāpēc šī lopkopības nozare ir jāattīsta. “Ikvienam zemniekam Latvijā varam pajautāt, ko viņam devusi Zemkopības ministrija. Atbilde būs, ka nekā. Vienīgi noteikti jauni nodokļi, noteikumi, papildu maksājumi un tamlīdzīgi. Tikai tad, kad Zemkopības ministrija strādās zemnieku, nevis savā labā, situācija laukos uzlabosies,” saka L.Bojārs.
