Gulbenes iedzīvotāji ir neapmierināti ar skaļajām diskotēkām brīvdabas estrādē. Diskotēkas estrādē notiek katru piektdienu un sestdienu. Iedzīvotāji pretenziju vēstulēs informējuši pašvaldību, ka ir traucēts viņu naktsmiers.
Gulbenes iedzīvotāji ir neapmierināti ar skaļajām diskotēkām brīvdabas estrādē. Diskotēkas estrādē notiek katru piektdienu un sestdienu.
Iedzīvotāji pretenziju vēstulēs informējuši pašvaldību, ka ir traucēts viņu naktsmiers. Estrāde atrodas klajā vietā, un skaņa no tās plūst pāri visai pilsētai. Līdz ar to traucēti jūtas daudzi gulbenieši. Bet estrādei tuvumā dzīvojošie apgalvo, ka diskotēku laikā naktīs vibrējot pat gultas.
“Ne tikai Gulbenē, bet visā valstī nakts diskotēkas, nemieri ir sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumi. Tā ir pašvaldību kompetence – dot vai nedot atļauju tāda veida pasākumiem, kā arī piemērot dažāda veida administratīvus mērus. Pašvaldības kompetencē ir veikt visas iespējamās darbības, lai tiktu mērīts trokšņu skaļums,” laikrakstam saka Valsts Sanitārās inspekcijas vides un epidēmiskās drošības kontroles un uzraudzības daļas vadītājs Uldis Ārmanis.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs saka laikrakstam, ka kultūras nama darbiniekiem, kuru pārziņā nodota brīvdabas estrāde, jāseko skaņas stiprumam diskotēku laikā. Pēc viņa domām, Gulbenes jauniešiem brīvdabas estrāde un regulāras diskotēkas tajā ir nepieciešamas.
Gulbenes kultūras nama direktors Āris Kļaviņš laikrakstam skaidro, ka ar pašvaldības ziņu un norādījumu kultūras nams organizē jauniešiem izklaides pasākumus brīvdabas estrādē. Vidēji vienu pasākumu apmeklējot apmēram 100 cilvēku. Bērni, kā domājot daudzi gulbenieši, uz šiem pasākumiem nenākot. Diskotēku apmeklētāju vidējais vecums esotno 20 līdz 30 gadiem.
“Nebūt necenšamies diskotēkā skaņu pastiprinošās iekārtas noregulēt uz maksimālo skaņas stiprumu. Tieši otrādi. Skaņas stiprumu varam regulēt, tikai paļaujoties uz savām ausīm. Skaņas stipruma mērījumus profesionāli var veikt pēc pašvaldības pasūtījuma licencēta laboratorija. Tas varētu maksāt aptuveni 200 latu,” saka Ā.Kļaviņš.
Viņš piebilst, ka Gulbenes kultūras darbinieki nekad nav bijuši sajūsmā par brīvdabas estrādi, kas Gulbenē pirms desmit gadiem tika uzcelta pļavā – bijušajā lidlaukā. Lai arī pa šiem gadiem mēģināts apstādīt estrādi ar kokiem un krūmiem, nekas tur lāgā nav ieaudzis. Līdz ar to bezvēja laika skaņa netiek absorbēta un pasākumu laikā brīvi plūst pāri visai pilsētai.
“Gulbeniešu saasināti negatīvo attieksmi pret pasākumiem brīvdabas estrādē skaidroju arī ar to, ka pagājušajā lietainajā vasarā tur vispār nekas nenotika. Cilvēki ir atradinuši no brīvdabas pasākumiem un kņadas, kas nenoliedzami ir ap tiem. Bet arī Madonā un Alūksnē brīvdabas estrādes atrodas pilsētu teritorijā un arī kādam traucē. Vai tāpēc vispār nerīkot pasākumus brīvdabas estrādēs?” domā Ā.Kļaviņš.
Gulbenes domē laikraksts noskaidroja, ka brīvdabas estrāde atrodas uz pašvaldības zemes – 5,1 hektāra, kas reģistrēta zemesgrāmatā. Estrādes bilances vērtība nav fiksēta, jo arī šī būve ir pašvaldības īpašums un ar nodokli nav apliekama. N.Stepanovs saka, ka pagaidām vēl nav viennozīmīga skatījuma par to, vai estrādei vienmēr Gulbenē jāpaliek vienā un tajā pašā vietā. “Pašlaik būvvaldē izpēta šo mikrorajonu. Kad būs izstrādāts projekts par šo teritoriju, tad to nodosim sabiedrības apspriešanai. Tas varētu notikt rudens otrajā pusē. Projekta sabiedriskā apspriešana ilgs mēnesi,” saka N.Stepanovs.
