Ministrs pašreizējai pašvaldību sadarbībai neredz “lielu jēgu” . Austrumvidzemē gaida Īpašo uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa skaidrojumu par pašvaldību piespiedu apvienošanas ieguvumiem.
Ministrs pašreizējai pašvaldību sadarbībai neredz “lielu jēgu” .
Austrumvidzemē gaida Īpašo uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa skaidrojumu par pašvaldību piespiedu apvienošanas ieguvumiem. Ministrs atklāti ir paudis viedokli, ka uzskata par nepieciešamu pašvaldību piespiedu apvienošanu, jo pašvaldību sadarbībai pašlaik nav “lielas jēgas”.
“Mēs gribam uzklausīt ministru. Tāpēc arī esam viņu aicinājuši pie sevis uz Gulbeni 10.novembrī. Sarunā ar J.Krūmiņu piedalīsies visu 14 Gulbenes rajona pašvaldību vadītāji,” informē Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva.
Ar izmisumu būs
jādomā par tālāko
Viņa vēloties, lai ministrs argumentē, “kādā veidā uzlabosies infrastruktūra” pēc pašvaldību apvienošanās, jo “no pašvaldību budžetiem tas nav iespējams”. “Es personīgi vienmēr esmu bijusi par pašvaldību apvienošanos. Par to, lai mans Jaungulbenes pagasts apvienotos ar Līgo pagastu. Bet nav pārliecības, ka tāpēc uzlabosies mūsu ceļi vai sakari. Līgo pagasts ir ekonomiski īpaši atbalstāmā teritorija. Trīs gadus pašvaldība ir sniegusi pieteikumu Ekonomikas ministrijai par ceļu asfaltēšanu. Neatbalsta. Saka – varot atbalstīt vienīgi uzņēmējdarbību. Bet kurš uzņēmējs nāks darboties uz teritoriju, kurā nav normālu ceļu? Apvienojoties diviem pagastiem, ar izmisumu būs jādomā, ko darīsim tālāk,” saka S.Indričeva.
Sadarbība ir apvienošanās sākums
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš atzīst, ka, pēc viņa domām, pašvaldību sadarbība ir sākums turpinājumam – iespējai apvienoties.
“Piespiedu apvienošanās jebkurā variantā nozīmēs, ka pilsētu problēmas risinās primāri. Uz tā rēķina cietīs pagasti. Alūksnei tuvējie pagasti baidās no apvienošanās, jo domā, ka, apvienojot budžetu, visa nauda aizies pilsētas kredītu apmaksai. Neapvienojoties pašvaldībām, pagastiem ir iespēja ar savu naudu risināt problēmas. Vismaz mēģināt to darīt, jo naudas jau nepietiek,” domā G.Bērziņš.
Tanī pašā laikā G.Bērziņš pauž uzskatu “no izglītības un kultūras viedokļa”, ka pašvaldību apvienošanās notiks, tāpēc, “ja vien ir iespējams nodrošināt visu teritoriju vienmērīgu attīstību, tad var apvienoties”. Taču pagaidām Latvijā ir tā, ka “sava sāpe” vienmēr būs nozīmīgāka par “sāpi, kas ir tālāk” no centra. Pēc G.Bērziņa domām, tie, kas lemj par apvienošanos, ir visai tāli no tām problēmām, kas ir pašvaldībās.
Kāds labums, ja apvienojas trīs nabagi?
Madonas pilsētas domes priekšsēdētājs Pēteris Runcis pauda, ka “nav ekonomiska pamatojuma pašvaldību piespiedu apvienošanai”.
“Nav pašvaldību labprātīgas apvienošanās un nebūs. Trīs nabagiem saejot kopā, nekas labāks nebūs. Kāds labums, ja 24 rajona pašvaldību vietā būs astoņas? Jābūt mērķim, ja valdība grib mūs apvienot. Mērķis varētu būt tāds, ka pašlaik pašvaldības saņem dotāciju, bet pēc apvienošanas vairs nesaņems, jo tas nebūs vajadzīgs – tāpat spēs izdzīvot,” saka P.Runcis.
Nevajag pašvaldības ar iznīkušu ekonomiku
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Leonīda Salcevičam ir nepieņemamas mikropašvaldības ar iznīkušu ekonomiku, tāpēc viņš piekrīt Īpašo uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam un uzskata: vismaz dažas pašvaldības ir jāapvieno piespiedu kārtā.
“Mikropašvaldībā sēž gudrs pagastvecis, pagasttiesa un citas ar likumu noteiktās amatpersonas, bet tanī pašā laikā administratīvajā teritorijā ir tikai viens mazs gaterītis un pāris veikalu. Pašvaldības ieņēmums ir 5000, bet 50 000 dod izlīdzināšanas fonds. Nav vajadzīga tāda pašvaldība. Uz lokālpatriotisma jūtām brīvā tirgus apstākļos dzīvot nevar. Tādas pašvaldības vajag apvienot, kaut vai piespiedkārtā. Un tādu pašvaldību Latvijā ir daudz. Bet tās pašvaldības, kas spēj patstāvīgi strādāt, gūt ieņēmumus, kur dzimst bērni un notiek attīstība, nevajadzētu aiztikt,” saka L.Salcevičs.
Taču viņš piebilst, ka “ministram ļoti uzmanīgi ir jāizvērtē, kur ir vajadzīga un kur nav vajadzīga pašvaldību piespiedu apvienošana”.
Pēc L.Salceviča domām, arī pašvaldību “sadarbība ir laba lieta, meklējot partnerus”. Taču diemžēl “Eiropā uz mazām teritorijām skatās skeptiski un nemaz nevēlas uzsākt sarunas”.
