Pirms dažām dienām Beļavas pagasta padomē ar lūgumu palīdzēt rast cilvēkus, kam būtu vajadzīga malka un kas būtu gatavi iesaistīties Augulienas muižas teritorijas sakopšanā, vērsās tās pārvaldnieks Andris Šteinbergs.
Pirms dažām dienām Beļavas pagasta padomē ar lūgumu palīdzēt rast cilvēkus, kam būtu vajadzīga malka un kas būtu gatavi iesaistīties Augulienas muižas teritorijas sakopšanā, vērsās tās pārvaldnieks Andris Šteinbergs.
Koku ciršanā var iesaistīties ne tikai pagasta, bet arī Gulbenes pilsētas iedzīvotāji, kam problēmas rada malkas sagāde.
“Jau esmu vienojies ar mežniecības ļaudīm, ja būs nepieciešama ciršanas atļauja, es par to parūpēšos. Vienīgais noteikums, ka cilvēkiem, kas izteiks vēlēšanos izcirst kokus un krūmus, būs vajadzīgs savs zāģis un cirvis,” stāsta pārvaldnieks.
Viņš ir pārliecināts, ka pēc krūmu un alkšņu izciršanas uz Augulienas ezeru pavērsies skaista ainava, kas topošā muižas kompleksa apkārtni padarīs vēl pievilcīgāku.
A.Šteinbergs, kurš ir rīdzinieks, par Augulienas muižas kompleksa pārvaldnieku sāka strādāt nedaudz vairāk kā pirms nedēļas.
Muižas īpašnieku Guntas un Jāņa Sprinovsku piedāvājumu kļūt par pārvaldnieku viņš pieņēmis uzreiz, jo arī pašam šajā pusē ir iegādāts īpašums. Arī pārvaldnieka darba pieredze esot pietiekami liela, jo pirms tam Andris strādājis par Daugavas stadiona pārvaldnieku Rīgā.
“Šobrīd vienā personā esmu elektriķis, kurinātājs, santehniķis, sagādnieks un sētnieks. Pagaidām ar visiem šiem pienākumiem veiksmīgi tieku galā,” smejas A.Šteinbergs.
Viņa vadībā iecerēts atbrīvot no apauguma un izkopt arī to Augulienas ezera krasta daļu, kas pieder muižas kompleksam. Tie kopumā ir pieci hektāri.
A.Šteinbergs stāsta, ka kompleksa pirmā kārta jau ir nodota ekspluatācijā. Komisija izteikusi tikai nelielus aizrādījumus, kas tiek novērsti. Pirmajā kārtā ir uzbūvētas trīs ēkas, no kurām divas ir viesu mājas, bet trešā ir saimniecības ēka, kurā atrodas kurinātava, pirts, neliela zāle un vēl citas telpas. Abas viesiem domātās ēkas savieno neliela galerija, kas muižas kompleksā uzskatāma par jaunu būvniecības elementu. Projekta otro kārtu plānots īstenot 2006.gadā, kad tiks atjaunota centrālā muižas ēka. Īpašuma atjaunošanā īpašnieki izmanto līdzekļus, kas gūti no Eiropas Savienības struktūrfondiem.
