Lietus dubļi joprojām mijas ar sniega parodijām, kas naktī it kā mazliet piesalst, bet dienā atkal izkūst. Atliek vien bruņoties ar pacietību un jau kuro reizi pārcilāt ziemas copes inventāru. Šoreiz vairāk par „bļitkošanu” jeb, latviskāk izsakoties, žibulēšanu, jo patiesībā tas ir viens no pirmajiem copes veidiem, ar ko parasti uz pirmā ledus mēģina gūstīt līdakas, asarus un zandartus.
Kas der asarim, neder līdakai
Pastāv vertikālie un šķērsbļitku mānekļi. Ar katru no tiem spēle ir citādāka, tāpēc sākumā par pirmajiem, taču, lai vispār tiktu pie šāda mānekļa „iedarbināšanas’’ izvēlētajā ūdenskrātuvē, būs nepieciešama makšķerīte. Žibulēšanai sagatavotā makšķerīte būs nedaudz rupjāka par to, kas ir domāta mormiškas dancināšanai, jo te visu nosaka loma izmērs un līdz ar to piecirtiena spēks. Sagatavojot mazmakšķerīti plēsoņu copei, būtu jāņem vērā vairāki pamatlikumi. Pirmkārt, viena un tā pati makšķerītes konstrukcija nederēs kā asarim, tā līdakai. Galvenā atšķirība būs auklas resnumā, pavadiņas pielietojumā un mānekļa lielumā. Žibuļa lielums asarim parasti nepārsniedz 3 centimetru garumu. Protams, asaris, tāpat kā līdaka vai zandarts, mēdz bieži vien rīkoties arī pilnīgi neadekvāti, un cik gan nav gadījies pieredzēt (sevišķi Peipusā), ka sprīdi garš asarītis ir centies „apēst” tikpat garu dzelzs bļitkiņu un otrādi – trīs kilogramus smaga līdaka iekāro tikko samanāmu, spožu mazgabarīta māneklīti.
Sevišķi ezeros zivis ir jāsameklē ar meklēšanu. Tāpēc jau asaru mednieki vienas dienas laikā izurbj apmēram 200 āliņģus, jo parasti no viena āliņģa vairāk par diviem trim skaistiem kupraiņiem vienā piegājienā izvilkt var visai reti. Tātad asaru makšķerītei pamatauklas resnums nebūs lielāks par 0,14 milimetru diametru. Metāla pavadiņu nelietojam, lai cik tā smalka būtu, jo jebkurā gadījumā tā noteikti traucēs mazā māneklīša spēlei. Makšķerītes spolītes lielumam ziemā nav īpašas nozīmes, jo zivi parasti izvelkam aiz auklas, nevis kā vasarā – uztinot auklu.
Jutīgu sardziņu
Ļoti svarīga sastāvdaļa ir sardziņš. Tā lielums vai „kravnesība” nedrīkst būt ar pārspīlētu nejutīgumu. Tas tāpēc, ka asariem bieži vien nav iekāres uzbrukt māneklim, jo tas neatbilst zivs iedomātajai krāsai, spēlei, lielumam utt. Līdz ar to tie piepeld pie mānekļa un viegli ar purnu pagrūsta. Ja sardziņš būs nejutīgs, šo zivs manevru makšķernieks nejutīs un neredzēs. Tāpēc tiks mainīta vieta, kaut gan asari zem makšķernieka varbūt atradīsies biezā slānī, tikai mēmi lūgsies, lai copmanis padod ēsmai ko citu. Sagatavojot makšķerīti, sardziņi piemeklējami tik jutīgi, lai pie mikrokarabīnes piestiprinātais māneklītis ļoti minimāli noliektu sardziņu uz leju, salīdzinoši ar makšķerīti, kas aprīkota ar mormišku un kam sardziņš standarta kārtībā pareizā stāvoklī atrodas zem 45 grādu leņķa. Tad žibulēšanai pareizi būtu, ja sardziņš noliektos 5 – 10 grādu leņķī. Šādā gadījumā makšķernieks redzēs katru mazāko zivs pieskārienu un aptvers, kas patīk vai nepatīk asarim.
Tāpat kā vecvectēvi
Vertikālajiem vizuļiem pamatforma ir slaida zivtiņa ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķīšiem. Āķīši var būt ielodēti māneklī vai arī brīvi karāties. Savulaik kāds izdomāja, ka āķīti var iekārt arī smalkā ķēdītē, un daudz nekļūdījās – tas bieži vien ļoti labi nostrādā. Protams, klasika ir žibulis ar vienu vai diviem pielodētiem āķiem. Ar šādiem mānekļiem makšķerēja arī mūsu vecvecvec…tēvi, un to tagad darām arī mēs.
Standarta forma ir zivtiņas izskatā, taču variāciju ir ļoti daudz. Labākie mānekļi izdodas amatniekiem, kas nenodarbojas ar rūpniecisku, konveijera sērijas mānekļu izlaišanu. Šāds māneklis tiek neskaitāmas reizes izmēģināts un pielabots, līdz iegūst savu neatkārtojamo spēli. Protams, šādi „rokdarbnieku” mānekļi nav no lētajiem. Dažādās formas ļauj tiem virpināties, skriet kaut kur uz sāniem, krist kā akmenim vai, dīvaini mētājoties, planēt. Jo māneklis ir vieglāks, jo ilgāka būs tā spēle kritiena brīdī. Savukārt pārāk ilga žibuļa planēšana man personīgi rezultātu nav devusi. Par to savulaik pārliecinājos, iegādājoties plānas sudraba bļitkiņas, kuras pirmajā brīdī likās daudzsološas, bet, izmēģinot darbībā, diemžēl nācās konstatēt, ka kaut kas to spēlē asariem un līdakām nepatīk. Tā arī iegūla šie darinājumi copes kastes tālākajā kaktā.
Atkal ar trim āķiem
Veselais saprāts tomēr ir uzvarējis un šogad atkal varēsim copēt ar trim āķiem, kā to paredz ražotāji, un nebūs sevi jānomoka ar viena āķa noņemšanu. Parunājoties ar zivju inspektoriem, šķiet, ka tā arī neviens protokols par šo tēmu netika sastādīts.
