Vitālijam Deksnim no Letēm vārds ir dots par godu labam tēva draugam. Vārdadienu viņš svinēja šopirmdien, 23.augustā. Pavisam Latvijā ir 8519 šā vārda īpašnieki.
Vitālijs atzīst, ka viņam patīk savs vārds. “Dzīves laikā ir ar to sarasts, un šobrīd es nemaz nevarētu iedomāties, ka mani sauktu kā citādi. Es neesmu pētījis sava vārda nozīmi, taču droši vien ir kaut kādas rakstura iezīmes, kas Vitālijiem varētu būt kopīgas,” ir pārliecināts gaviļnieks. Vārdadienu Vitālijs parasti svin tuvinieku lokā. Suminājumi tiek saņemti gan no radiem un draugiem, gan arī no klasesbiedriem un kursabiedriem.
Iet tēva pēdās
Pēc profesijas Vitālijs ir veterinārārsts, un viņam ir sava privātprakse. “Esmu gatavs ārstēt jebkuru dzīvnieku, ja tas būs nepieciešams – suņus, kaķus, zirgus, govis, ziloņus,” saka Vitālijs. Izvēloties amatu, viņš ir gājis tēva pēdās. “Jau skolas laikā braucu līdzi tēvam izsaukumos. Atceros interesantu gadījumu. Tolaik gāju kādā 5. vai 6.klasē. Tēvs ar māti bija kaut kur aizbraukuši, bet pēkšņi atbrauca cilvēki, kas lūdza palīdzību, jo viņiem bija saslimusi gotiņa. Tā kā tēvs tik ātri nebija plānojis atgriezties, bet palīdzība bija nepieciešama uzreiz, cilvēki lūdza, lai palīdzu es, jo zināja, ka esmu braucis līdzi tēvam un kaut ko zināju. Es biju ar mieru. Aizbraucām un sadakterējām gotiņu. Saimnieki bija priecīgi, ka gotiņa vesela, bet es – milzīgi lepns par paveikto. Jau tad zināju, ka kļūšu par veterinārārstu. Šis darbs ir loti interesants, un arī garlaicīgs tas nekad nav,” atzīst Vitālijs. Viņš saka, ka arī dzīvnieki slimo diezgan daudz, taču tagad arī cilvēki ir daudz izglītotāki un, iegādājoties kādu mājdzīvnieku, viņi jau zina, kā rīkoties dažādos gadījumos.
Viss atkarīgs no paša labsajūtas
Vitālijs ir arī liels sportists. “Kādreiz arī izsaukumos braucu ar velosipēdu. Ilgi cietos, speciāli nepirku mašīnu, taču izsaukumu apjomi pieauga un nācās vien pirkt mašīnu,” stāsta gaviļnieks. Viņu saista vieglatlētika, peldēšana, riteņbraukšana, triatlons. “Kad ir iespēja, tad arī sportoju. Ja dodos kaut kur, kur ir kāda sporta bāze, izmantoju iespēju un pie reizes arī pasportoju. Es necenšos kaut ko darīt pār mēru, viss ir atkarīgs no paša labsajūtas. Sportoju tad, kad jūtu, ka tas man ir nepieciešams,” saka Vitālijs. Viņš piedalās arī dažādās sacensībās. Tagad vasarā piedalīties sacensībās iznāk pat gandrīz katrās brīvdienās.
Bez sporta Vitālijam patīk arī dejošana. “Pagājušajā gadā dejoju Lizuma deju kolektīvā, arī šogad noteikti meklēšu iespēju kaut kur dejot. Arī kādreiz es tiku dejojis un tagad atkal jūtu, ka dejošana mani saista arvien vairāk,” piebilst gaviļnieks.
