Gjaču ģimenē sports ir diezgan lielā cieņā. Mamma Iveta un abi vecākie dēli Jānis un Aivars gan pasporto tikai reizēm, bet tētis Juris un jaunākais dēls Edgars ir lieli soļošanas meistari. Reizēm ģimene pasportot dodas arī kopīgi.
Iveta ir druvēniete, bet Juris – gulbenietis. Kopīgu dzīves ceļu viņi iet jau 25 gadus. “Mēs sapazināmies caur Jura klasesbiedreni Velgu Kočāni, kas bija arī mana grupas biedrene un draudzene augstskolā. Iepazināmies mēs vilcienā – es braucu no Liepājas, bet Juris – no Rīgas,” stāsta Iveta.
“Mana pirmā doma, ieraugot Ivetu, bija – šī meitene būs mana sieva. Jaunībā es biju aktīvs sportists, daudz braukāju apkārt. Beidzot laikam bija pienācis laiks piezemēties, jutu, ka man ir nepieciešama ģimene. Laikam jau likās, ka Iveta ir īstais cilvēks – ābola otra pusīte,” spriež Juris. Iveta piebilst, ka Juris bijis ļoti neatlaidīgs, un 1984.gadā viņi svinējuši kāzas. Taču dažādu iemeslu dēļ Juris tad pārtrauca aktīvi sportot. Ģimenē piedzima trīs dēli, un 1996.gadā Juris atsāka sportot. Jaunākajam dēlam Edgaram tad bija 3 gadi. “Kopš tās dienas Juris vairs nelieto alkoholu, nepīpē, bet aktīvi sporto. Un man arī tiešām nav nekas pretī tam, ka viņš sporto,” saka Iveta.
Tagad Iveta, vērtējot Jura ieguldīto darbu sportā, saka, ka viņš ir caurcaurēm fanātiķis. “Viņam piemīt milzīga uzņēmība. Kādreiz, kad mēs dzīvojām Druvienā, Juris gāja kājām uz Lejasciema pagasta Jānūžiem uz darbu un atpakaļ. Kurš vēl kaut ko tādu darīs? Arī tagad ir līdzīgi. Viņš atnāk no darba piekusis, bet uz treniņu iet obligāti,” stāsta Iveta. Tagad gan Juris jau trenējas kopā ar dēlu Edgaru.
Visiem atšķirīgi raksturi
“Mūsu visi trīs dēli varētu sportot, jo dotības ir visiem. Jurim patīk garie gabali, viņam ir milzīga izturība un spēks, man savukārt ir labas ātruma īpašības. Ja mūsu bērnos būtu apvienojušās visas šīs īpašības, būtu fantastiski,” vērtē Iveta. “Katrs bērns savā vecumā ir pamēģinājis trenēties un aktīvi darboties, taču es uzskatu, ka to tomēr nosaka individuālās īpašības. Visiem mūsu dēliem ir pilnīgi atšķirīgi raksturi. Vecākajam dēlam bija labas sportiskās dotības, taču viņam nebija tik daudz uzņēmības. Vidējam dēlam bija spītība un uzņēmība, taču viņu sports īpaši neinteresēja. Tagad viņš ar sportu vairāk nodarbojas brīvajā laikā. Taču Edgars ir pavisam citādāks nekā pārējie brāļi.”
Jurim, protams, būtu gribējies, lai visi dēli seko viņa pēdās un savu dzīvi saista ar sportu, taču viņš ir priecīgs, ka vismaz Edgaram var nodot savas zināšanas.
“Tagad jau ir tā, ka mēs ar Edgaru viens otru atbalstām, pavelkam līdzi. Esam līdzsvarā, jo mēs taču esam treniņpartneri,” saka Juris. Iveta savukārt saka – viņai ir milzīgs prieks par jaunākā dēla apņēmību un sportisko spītību. “Viņā ir arī tāds iekšējs niknums. Arī no pēdējā čempionāta, kur viņam nepaveicās, viņš atbrauca nikns. Bet tas niknums bija citādāks – viņš nevēlējās visam atmest ar roku, bet gan cīnīties un visiem pierādīt, uz ko viņš ir spējīgs. Es uzskatu, ka sportistam tā ir ļoti laba īpašība. Viņš saprot, ka rezultāti ir atkarīgi no darba,” spriež mamma.
Bērni – galvenā vērtība
Ivetas un Jura vecākais dēls pašreiz ir sevis meklējumos. “Pagaidām ir atstājis novārtā mācības, bet gan jau viņš atsāks mācīties, jo viņš pats to vēlas. Vidējais dēls Aivars šogad pēdējo gadu mācās Cēsu arodskolā un pēc profesijas būs namdaris, par ko man ir prieks,” stāsta Iveta. Juris piebilst, ka arī Edgars noteikti turpinās mācīties. “Edgars ir ļoti mērķtiecīgs. Katram cilvēkam ir savs potenciāls, savas vēlēšanās. Ja mērķtiecīgi strādā un iegulda darbu, var kāpt visaugstākajās virsotnēs,” ir pārliecināts Juris.
Iveta un Juris lepojas ar visiem trim saviem dēliem un saka, ka bērni viņu dzīvē ir pati galvenā vērtība, kam ziedot savu dzīvi. Bērnu dēļ viņi ir gatavi darīt visu. Iveta piebilst: “Protams, katram ir savi stiķi un niķi, taču mēs varam teikt, ka mums ir labi bērni. Visi trīs puikas arī tagad vēl mani bieži vien samīļo,” atklāj Iveta. Juris piebilst, ka viņš saviem dēliem ir iemācījis, ka sievietes ir jāciena un jālutina. Viņi arī visi četratā tiešām cenšas lutināt savu vienīgo sievieti.
Palīdz vecāki un vecvecāki
Gjaču ģimene dzīvo Lizumā, taču bilst, ka Lizumu nemaz par savu pamatdzīvesvietu nevarētu saukt. “Puse dzīves mums paiet Druvienā, kur ir saimniecība, puse – Lizumā. Kamēr vēl bija dzīva Jura mamma Marija, braukājām arī uz Gulbeni. Mēs abi ar Juri esam vienīgie bērni, tādēļ jūtamies ļoti atbildīgi par saviem vecākiem. Esam, protams, viņiem arī ļoti pateicīgi par visu to, ko viņi ir darījuši mūsu labā,” saka Iveta. Viņa piebilst, ka gan vecvecāki, gan vecāki ir palīdzējuši viņiem izaudzināt arī bērnus. “Jāni izaudzināja mani vecvecāki, bet Edgaru līdz skolas vecumam auklēja Jura mamma. Mēs strādājām, bet bērnus nebija, kur likt. Vīramāte ir ļoti daudz darījusi Edgara labā. Viņa bija ļoti akurāta un darīja visu pēc labākās sirdsapziņas. Man tiešām bija ļoti laba vīramāte, liels paldies viņai par visu,” saka Iveta. Savukārt Juris piebilst, ka viņam esot ļoti laba sievasmāte.
Gjaču ģimene:
Iveta Gjača – skolotāja Lizuma vidusskolā.
Juris Gjačs – skolotājs Druvienas pamatskolā, treneris sporta skolā.
Jānis Gjačs – 24 gadi, pašreiz atrodas sevis meklējumos.
Aivars Gjačs – 20 gadi, mācās Cēsu arodskolā.
Edgars Gjačs – 16 gadi, mācās Lizuma vidusskolā.
Hobiji: ziemā labprāt kopā dodas slēpot pa Druvienas pauguriem; vīriešiem patīk kopīgi doties makšķerēt; mamma Iveta dzied Lizuma jauktajā korī.
