Tirzmaliešiem un Tirzas pagasta viesiem vasaras nogalē laukumā pie brīvības cīnītāju pieminekļa pirmo reizi bija iespējams apskatīt savdabīgu gleznu, veidotu no dabas materiāliem.
Tirzmaliešiem un Tirzas pagasta viesiem vasaras nogalē laukumā pie brīvības cīnītāju pieminekļa pirmo reizi bija iespējams apskatīt savdabīgu gleznu, veidotu no dabas materiāliem. Gleznas idejas autore bija tirzmaliete Alda Kuzma, bet izpildītāja – Dace Eljašāne.
Alda Kuzma sevi uzskata par florisma apsēstu. Tai pieder viņas sirds un domas. “Grāmatā “Pīnijas vējā” izlasīju, kā nelielas Itālijas pilsētiņas iedzīvotāji gatavojas baznīcas svētkiem. Tiem par godu viņi no dažādu krāsu rožu ziedlapiņām veido deviņas dažādas gleznas. Šīs ziedlapiņas viņi vāc, tiklīdz sāk ziedēt rozes, kaltē tās un uzglabā pagrabā, lai tad svētkos tās izmantotu. Man radās ideja, ka kaut ko līdzīgu varētu izveidot arī pie mums. Tādu ziedlapiņu daudzumu kā Itālijā nav iespējams savākt, bet ir daudz citu dažādu dabas materiālu un ziedu,” stāsta Alda. Šādai iecerei pagastā rasti atbalstītāji. Atlicis savākt materiālus un ķerties pie darba. Par piemērotāko vietu, kur veidot gleznu, tika izvēlēts laukums pie pieminekļa.
Vairāk nekā septiņi spaiņi pīlādžogu
Gleznas platumu un augstumu Alda mērījusi ar zābakā ieautu pēdu. “Kompozīcija bija 10,5 pēdas augsta un 14,5 pēdas plata. Tās rāmi veidojām no izkaltētām zirgskābenēm. Tās vajadzēja savākt klēpjiem. Zīmējuma veidošanai izmantojām rudens ābolus, aroniju ķekarus, pīpeņu, kliņģerīšu, rudzpuķu, samteņu un ķirbju ziedus. Spaiņiem vācām sarkanā āboliņa ziedgalviņas, tomēr visvairāk bija vajadzīgs pīlādžogu. Tās vācām spaiņiem. Pa nakti tīrījām, raujot no ķekariem un izlasot bojātās ogas. Savācām vairāk nekā septiņus spaiņus ogu,” stāsta Alda.
Izraugās svētkiem piemērotāko simboliku
Lai gleznu apskatītu iespējami vairāk cilvēku, to veidojām pirms kapusvētkiem Tirzā. “Ja šādi svētki, tad jābūt piemērotai simbolikai, akcentējot garīgu tēmu. Uzzinājām, ka kapusvētkos izmanto galvenokārt trīs simbolus: krustu, balodi un eņģeļus. Var būt arī sveces. To centāmies ievērot, pirmajam darbam izvēloties krustu un eņģeļus. Pie gleznas izveides četratā strādājām četras stundas. Kompozīcija bija skatāma nedēļu,” atceras Alda. Viņa priecājas, ka darbs guvis pagasta iedzīvotāju atzinību. Daudzi uz kapusvētkiem atbraukušie cilvēki pie tās fotografējušies.
Nolēmusi apstiprināt autortiesības
“Vēlos, lai šāda glezna katru gadu būtu skatāma tikai Tirzas pagastā, tāpēc esmu nolēmusi mēģināt apstiprināt autortiesības Autortiesību apvienībā Rīgā,” apņēmīgi saka Alda. Viņa domā, ka, ja arī kāds būs nolēmis to kopēt, tad noteikumus diktēs autortiesības. “Arī nākamajos kapusvētkos veidosim līdzīgu, varbūt pat lielāku darbu, tajā izmantojot citus šiem svētkiem raksturīgus simbolus,” saka idejas autore un atsauc atmiņā pirmos ziedu svētkus, kas šovasar notika Tirzā.
Cilvēki nebija sagatavoti sniegumam
Alda saprot, ka “pirmie kucēni ir jāslīcina”, bet sirdī par pagājušajiem svētkiem tomēr palicis rūgtums. “Manuprāt, cilvēki nebija gatavi šādam pasākumam. Bija maz tādu, kam interesēja ziedu kompozīcijas. Arī floristi, kuri iepriekš solīja, ka piedalīsies pasākumā, solījumu nepildīja. Bija tikai viens telefona zvans, kad cilvēks godīgi pateica, ka nebūs. Svētku organizatorisko un norises smagumu izjuta trīs cilvēki. Organizatore es biju pirmo reizi. Apzinos, ka ne visu paveicu tā, kā vajadzēja, uztraucos, bet strādāju pēc labākās sirdsapziņas, tāpēc ir žēl, ka palikušas rūgtas mieles,” saka Alda.
Tomēr viņa ir apņēmības pilna šādu pasākumu organizēt arī nākamajā gadā. “Man izteica ierosinājumu Ziedu svētkus saistīt ar tradicionālajām Novadnieku dienām. Labprāt to darītu, bet tajā laikā ir maz ziedu. Diemžēl floristi nav tik pārtikuši ļaudis, lai ziedus pirktu,” saka A.Kuzma.
