Pasākumā Gulbenē ceturtdien 129 barikāžu aizstāvjiem vai viņu tuviniekiem tika pasniegtas 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes. Starp apbalvotajiem bija iedzīvotāji no Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagasta, kā arī Gulbenes pilsētas. Piemiņas zīmi saņēma arī Ērika Liede (attēlā) no Jaungulbenes pagasta. 18 Latvijas neatkarības aizstāvjiem šis apbalvojums tika piešķirts jau pēc nāves. Viņu piemiņa tika godināta ar klusuma brīdi. Apbalvojumus pasniedza piemiņas zīmes valdes locekle, rakstniece un žurnāliste Marina Kosteņecka un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Muzikālu sveicienu klātesošajiem veltīja Gulbenes mūzikas skolas pedagoģes Indra Ieviņa, Inga Driķe un Inga Kalniņa.
Barikāžu dalībniekus un viņu tuviniekus sveica arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa. “Mums katram janvāra dienas pirms 20 gadiem ir atmiņā. Ja ne jūsu pašcieņa un taisnības izjūta, tad droši vien viss būtu beidzies citādāk, taču šodien mums ir neatkarīga valsts. Toreiz mēs sajutām, cik daudz var paveikt vienoti cilvēki, kas iestājas par savu taisnību ar savu ķermeni, ugunskuriem un dziesmām. Paldies jums visiem par drosmi pirms 20 gadiem un par gatavību kalpot Latvijai šodien!” savā uzrunā teica novada domes priekšsēdētāja.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa visiem atgādināja, ka valsts nav tikai abstrakta teritorija, tā nav tikai sarkanbaltsarkanais karogs un mūsu himna, valsts, pirmkārt, ir tajā dzīvojošie cilvēki, ikviens no mums – gan sirmgalvis, gan mazs bērns. “Tajā brīdī, kad sapratām, ka mūsu valsti, ko mēs tikko bijām atguvuši, mums var atņemt, mēs nedomājām ne par ko, gājām un stāvējām. Mēs nostāvējām pret kaut ko milzīgu un ļoti spēcīgu, jo bijām vienoti un ticējām,” teica S.Āboltiņa, godinot barikāžu dalībniekus un sakot viņiem paldies.
Daudzi apbalvotie uz pasākumu nebija ieradušies, citiem apbalvojumus saņēma tuvinieki. “Šodien ar mums kopā daudzu nav, jo ir jāstrādā un šobrīd ir bīstami zaudēt darbu, bet pirms 20 gadiem jūs visi stāvējāt barikādēs – paldies, ka bijāt tur un nosargājāt mūsu brīvību!” teica Marina Kosteņecka. “Man bija tas gods daudzās vietās barikāžu naktīs piedalīties kopā ar dzejnieku Māri Čaklo. Ļoti labi atceros, kā viņš lasīja savu dzeju no smagās mašīnas Doma laukumā. Šodien viņa vairs nav starp mums, viņš ir aizsaulē, tāpat kā daudzi barikāžu aizstāvji, kas tika apbalvoti pēc nāves. Es gribu sveikt un stiprināt visus aizstāvjus ar Māra Čaklā vārdiem: “Es esmu bagāts, man pieder viss, kas ar mani ir noticis.” Jūs esat ļoti bagāti. Tās atmiņas jums nevar atņemt neviena valdība, neviena krīze, jums palaimējās piedzimt īstā laikā un īstā vietā.” M.Kosteņecka atklāja, ka vairākkārt piemiņas zīmes valdei ir uzdots jautājums, vai bija vērts dibināt šo piemiņas zīmi, jo visus tik un tā nevarēs apbalvot. “Es uzskatu, ka šis apbalvojums ir tā vērts, jo tauta pastāv tikmēr, kamēr tai ir vēsturiskā atmiņa. Varbūt mazmazmazbērni atradīs apbalvojumu un jautās, kas tas ir, un tad tīsies atmiņa un viņi uzzinās, ka barikādēs latvju tauta nosargāja savu valsti. Šodien ir jūsu svētki – piespraudiet lielo medaļu un pārnāciet mājās kā varoņi, jūs to esat pelnījuši!”
Piemiņas zīmi saņēma arī gulbenietis Noldis Ieleja. Viņš atklāj, ka tolaik studējis Jelgavā un no turienes arī devies uz Rīgu. “Noskatījāmies svētdienas raidījumu “Labvakar” un devāmies. Mūsu ugunskuri Zaķusalā bija pirmie, pēc tam jau arī lauku ļaudis devās uz Rīgu. Pirmā nakts bija vistrauksmainākā. Šobrīd es varu teikt, ka barikādēs noteikti bija vērts piedalīties. Tajā laikā mūsu mērķis bija ļoti skaidrs,” teica N.Ieleja.
Galgausniete Austra Karole, saņemot piemiņas zīmi, teica, ka šis laiks jau sācis nedaudz piemirsties, taču ir patīkami, ka barikāžu dalībniekus tomēr atceras. “Šobrīd varu teikt, ka uz barikādēm bija vērts doties, taču daļēji esmu arī vīlusies. Un tomēr ceru, ka kādreiz vismaz mūsu bērnubērniem klāsies labāk, ja paši būs gudri.”
