Izrāde “Trīnes grēki” bija Gulbenes Tautas teātra dāvana skatītājiem Līgosvētkos, kā arī kolektīva 25 gadu jubilejā, kopš tam piešķirts Tautas teātra nosaukums.
Visi tie teātra mākslas cienītāji, kuri no tuvienes un tālienes svētdienas vakarā bija ieradušies uz Rūdolfa Blaumaņa situāciju komēdijas “Trīnes grēki” brīvdabas pirmizrādi, noteikti vēl ilgi atcerēsies, kā ar garo mēli un lielo ziņkārību apveltītā, jau pavecā meita Trīne rada dažādus jocīgus pārpratumus tikai tāpēc, ka arī viņai ārkārtīgi gribas tikt mīlētai.
“Viņi spēlē kā profesionāli aktieri, neatkarīgi no tā, vai kāds teātrī darbojas tikai gadu vai desmit un vairāk gadus. Man patika itin viss. Es pazīstu vismaz pusi no aktieriem, jo esmu kopā ar viņiem strādājusi, tāpēc viņu sniegumu varu tikai apbrīnot. Viņi ir pelnījuši ne tikai aplausus, bet arī skatītāju cieņu par to, ka spēj dot cilvēkiem tādu garīgu baudu. Braucot mājās pēc izrādes, teicu, ka viņi ir pelnījuši ar savām izrādēm tikt tālu aiz mūsu valsts robežām. Pārsteigums bija izrādes noslēguma dziesma par mājām, ko es vēlētos iekļaut savā mūzikas ierakstu kolekcijā. Tā mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Arī debesis izrādes veidotājiem, aktieriem un skatītājiem bija labvēlīgas, jo nebija lietus,” vērtē skatītāja Rasma Vanaga.
Izrādē netrūka ne skatītāju aplausu, ne smieklu, ne visādas citādas līdzi jušanas, jo Trīnes (Astrīda Vilciņa) nevaldāmais temperaments skatītājos raisīja gan jautrību, gan sapratni. Savukārt Gunta Princova “Mazbērzu” kalps Brencis ikvienam lika just līdzi nelaimīgā mīlētāja ciešanām, kaut arī tās izrādījās nekas cits, kā viens vienīgs pārpratums. Luga neizpalika arī bez “dramatiskiem” notikumiem – nāves zāļu iedzeršanas, kas izrādījās tikai galvassāpju pulverīši. Kur tad vēl brašā preciniece Rembēniete (Anita Birzniece), kas ātri vien aizmirsa uzcerēto “Mazbērzu” saimnieku dēlu Juri (Kārlis Ošs), redzot, ka visiem mājas ļaudīm piemetusies trakuma vaina. Kas gan būtu Blaumaņa joku lugas, ja tajās nedarbotos arī Ābrams (Ivars Suseklis), kurš arī tika nobaudījis “nāves zāles” un pēc tam “ārstējās”, tās izsvīstot kopā ar Brenci. Visi šie pārpratumi un jautrība bija tikai tāpēc, ka Juris bija gudri izdomājis, kā panākt savu un apprecēt kaimiņmāju saimnieci Emīliju (Inga Anča). Izrāde nav iedomājama arī bez lieliskās “Mazbērzu” mātes (Inese Stalidzāne), kura ne tikai tvarstīja pīpmaņus, bet arī ļāvās, lai Trīne ar savām runām sajauc galvu par “Lielbērzu” saimnieci Emīliju. Ne visi uzreiz atpazina arī “Mazbērzu” tēvu, ko atveidoja Valtis Krauklis. Izrāde nav iedomājama arī bez “Mazbērzu” kalpones Mades (Iluta Podziņa). Lai arī Trīne bija grēkojusi, labi padomājot, viņas grēki nemaz nebija tik slikti. Galu galā viss beidzās laimīgi, jo ko gan visu cilvēks ir gatavs izdarīt mīlestības dēļ. Līdz ar daudz pieredzējušajiem aktieriem sevi apliecināja arī jaunie talanti Vilis (Krists Jānis Karolis) un Joske (Matīss Obrumāns).
“Mūsu snieguma galvenie vērtētāji ir skatītāji. Viņi šo izrādi vēroja ar prieku, tāpēc arī mums pašiem ir prieks, Blaumanis ir tuvs latviešu tautai, tāpat vienmēr gaidīti ir viņa lugu personāži. Žīda Ābrama lomā jau esmu bijis, vairākus gadus spēlējot Ābramu R.Blaumaņa lugā “Skroderdienas Silmačos”, tāpēc man šī loma ir tuva. Lai gan personāžs ir viens un tas pats, atšķirība ir tikai tā, ka “Trīnes grēkos” Ābrams ir jaunāks, jo šo lugu Blaumanis uzrakstīja pirms “Skroderdienām Silmačos”,” stāsta aktieris Ivars Suseklis.
Izrāde tapusi divos mēnešos
Režisores asistente Ineta Krastiņa uzskata, ka izrāde ir piemērota izrādīšanai brīvā dabā. Tā izdevusies, bet katru reizi tajā vienmēr būšot iespējams saskatīt kaut ko jaunu. “Aktieris vienmēr ir cilvēks, kas iekļauj kaut ko jaunu izrādē. Pažēloja arī laika apstākļi, tāpēc skatītāju bija ļoti daudz. Gulbenes Tautas teātrim vienmēr ir savi skatītāji, par ko mums ir liels prieks, tāpēc viņiem ar prieku gatavojam arvien jaunas izrādes,” saka I.Krastiņa.
Režisore E.Siļķēna atzina, ka izrāde tapusi ļoti īsā laikā – divos mēnešos, tāpēc visi aktieri strādājuši ar lielu atbildību. “Protams, ir dažādi sīkumi, kas atklājas, sastopoties ar skatītājiem, tāpēc katrreiz kaut kas ir jāmaina un jāpielabo. Tas ir tikai normāli. Ja vien skatītāji mūs aicinās, esam gatavi doties tuvākās un tālākās viesizrādēs,” saka režisore. Gulbenes Tautas teātris šo lugu iestudēja pirmo reizi, lai gan kādas skatītājas pēc izrādes nodotais vēstījums liecina, ka Gulbenē “Trīne grēkojusi” jau pirms pusgadsimta. Uz smalka pergamenta papīra ir uzrakstīts garš vēlējums dzejā tālaika aktieriem, ko parakstījis Aris.
R.Blaumaņa 1897.gadā uzrakstītā luga ir sākusi savu ceļu pie skatītājiem. 23.jūnijā to varēs vērot Stāmerienas pagasta atpūtas kompleksā “Vonadziņi”.
